Citi raksta

Atlal diskutē par rituālo kaušanu

Lai arī ar «Halal» gaļas ieguvi kopš tās atļaušanas 2009. gadā Latvijā nenodarbojas daudzi uzņēmumi, likumā strīdīgā norma tiks saglabāta.

Jāatgādina, ka iepriekš, pieņemot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas atļāva rituālo kaušanu, sabiedrībā raisījās plašas diskusijas starp uzņēmējiem un dzīvnieku aizsardzības biedrībām. Tagad deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība) rosināja noteikt, ka lauksaimniecības dzīvniekus atļauts nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.

2009. gadā, lemjot par rituālās kaušanas atļaušanu, likuma apspriešanas process bija «ārkārtīgi necaurspīdīgs, bija pilnīgi skaidri redzams, ka šos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā lobē Tautas partijas pārstāvji», uzsvēra I. Līdaka. Grozījumi tika pieņemti viena uzņēmuma interesēs, tika solīts dažu gadu laikā kāpināt rituālās kaušanas rezultātā iegūtās gaļas eksportu līdz desmitiem tūkstošu tonnu un pat būvēt «halal» pelmeņu ražošanas kombinātu Cēsu apkaimē, taču neviens no solījumiem līdz šim nav realizēts, klāstīja deputāts. Turklāt kaušanas uzņēmumā «Viesuļi» strādājot tikai nedaudz vairāk kā 40 darbinieku, un 2010. gadā kompānija strādāja ar zaudējumiem.

Parlamentā par I. Līdakas priekšlikumu radās plašas diskusijas. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (Zatlera Reformu partija) aicināja vairāk domāt par cilvēkiem, nevis lopiem - divos uzņēmumos, kas Latvijā izmanto šo kaušanas metodi, strādājot vairāk nekā 60 cilvēki, kuri varētu zaudēt darbu un tas ir pietiekami nozīmīgi. Pretēju viedokli pauda deputāte Ilma Čepāne (Vienotība), piekrītot I. Līdakas teiktajam, ka ar likuma grozījumiem 2009. gadā tika lobētas atsevišķu uzņēmumu intereses. «Sabiedrībā ir cilvēki, kas uz mežu vienmēr skatīsies tikai kā uz baļķu kaudzi, ir cilvēki, kas uz mājdzīvniekiem skatīsies kā uz gaļas blāķi vai kā arī uz kotleti, bifšteku vai steiku savā šķīvī,» tā I. Čepāne, aicinot deputātus būt humāniem. Asus protestus pret rituālo kaušanu izteikusi arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome.

Kopumā I. Līdakas priekšlikumus vairākuma atbalstu neguva – par balsoja 22 deputāti, pret bija 36, bet atturējās 12.