Citas ziņas sadaļā
Latvija sekmīgi pārstāvējusi ES dalībvalstis FAO ģenētisko resursu komisijas 15.pastāvīgā sesijā
Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki
Kazahstāna varētu aizliegt šprotu importu no Baltijas valstīm
Kažokzvēru audzēšanas aizliegums Nīderlandē ir spēkā
Projekts "Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu upju monitorings un lauksaimnieku aptauja par vides aizsardzības jautājumiem"
EP deputāti aicina aizstāvēt Lietuvu pret Krievijas spiedienu
Neatrod piemērotāko Latvijas prezidentūras ES Padomē logo
Armands Krauze tikās ar COPA/COGECA ģenerālsekretāru Pekku Pesonenu
Agrovides demonstrējumi Latvijā palīdz lauksaimniekiem darboties prasmīgāk un videi draudzīgāk
ZM: Latvijai ir svarīga meliorācijas speciālistu pēctecība
Citi rakstaLauksaimnieki vēlas apsaimniekot valstij piederošo zemiDienas Bizness
20.07.2012 Valsts rezerves zemju fondā jau ieskaitīti 23 000 hektāru zemes, bet šobrīd nav atbildīgā par šo zemju apsaimniekošanu, vēsta laikraksts "Dienas Bizness". Lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji labprāt palielinātu apsaimniekojamās platības, taču tas nav iespējams nesakārtoto likumu dēļ. Iespējams, pozitīvu virzību varētu gaidīt pēc jaunā Zemes pārvaldības likuma stāšanās spēkā, kas gan nu jau kādu laiku ir iestrēdzis starpministriju saskaņošanā. Tieši šim likumam būtu jāpārņem joprojām neatrisinātie zemes reformas jautājumi. Likumprojekts pērn 4.augustā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un nodots saskaņošanai ministrijām, atzinums par to jāsniedz arī Latvijas Dabas fondam. Lauksaimnieki ir ieinteresēti papildu platību apsaimniekošanā, jo brīvo zemju palicis maz, un zemes cenas pieaug. Jau pirms pusotra gada bija izveidota darba grupa, un tika strādāts pie jaunā Zemes pārvaldības likumprojekta, bet patlaban nav skaidrs, kur tas iestrēdzis, skaidro «Zemnieku saeimas» (ZSA) priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Viņasprāt, jaunajam likumam vajadzētu stratēģiski noteikt galvenos kritērijus, kas būtu jādara ar zemi - vai tā jāsaglabā lauksaimniecībai vai jāapmežo. ZSA atbalsta viedokli, ka rezerves zemes fondā būtu jāieskaita tās zemes, kas dažādu iemeslu dēļ netiek apsaimniekotas un tad valsts būtu atbildīga par šīm platībām. Zemes lietās šobrīd ir haoss, rezumē Dzelzkalēja. Viņas viedoklim piekrīt arī citi lauksaimnieki. «Agrolats Holdinga» līdzīpašnieks Vitauts Paškausks gan uzsver, ka viņa vadītais uzņēmums labprāt ražošanas nolūkos izmantotu jebkuru lauksaimniecības zemi, taču patlaban trūkst piedāvājuma. «Mums ir vajadzīgas platības, lai palielinātu lauksaimniecisko ražošanu, bet nav jebkāda piedāvājuma,» uzsver ražotājs, pieļaujot, ka varētu izmantot arī rezerves fondā esošās platības. Tiesa gan, jebkura zeme nederēšot, bet jābūt sakārtotai nepieciešamajai infrastruktūrai un tā nedrīkst būt aizaugusi. Tāpat būtu jārod mehānisms, lai tā saukto bezsaimnieku mantu pašvaldības varētu iznomāt vismaz uz pieciem gadiem. Pašvaldībām ir jādod šāda iespēja, jo tās vislabāk pārzina situāciju katrā konkrētā vietā, komentē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe. Līdzšinējie 20 gadi, kad valsts nodarbojas ar zemes apsaimniekošanu, esot pierādījuši, ka neviens nedomā par zemes konsolidāciju un par to, ka priekšroka zemes apsaimniekošanā būtu jādod lauksaimniekiem. Sproģe gan uzskata, ka jaunais Zemes pārvaldības likums neatrisinās situāciju ar rezerves zemju fondu, to varot izdarīt vien paši zemnieki. Turklāt šim fondam vajadzētu kalpot zemes konsolidācijas mērķim, lai lauksaimnieki nepieciešamības gadījumā varētu vairākus savstarpēji nesaistītus zemesgabalus konsolidēt vai apmainīt. Arī LPS padomniece piekrīt, ka patlaban nav skaidrības, ko ar šo zemi darīt. Turklāt esot jāņem vērā, ka arī pati valsts nav definējusi, kuras zemes nepieciešamas valsts funkciju pildīšanai. Paredzēts, ka rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes izmantošanu regulēs atsevišķs likums. To nosaka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, skaidro Valsts zemes dienesta komunikācijas projektu vadītājs Andris Sproģis. Jau 2009.gadā ar valdības rīkojumu apstiprināta «Zemes pārvaldības likuma koncepcija», kas nosaka, ka rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes izmantošanu regulēs Zemes pārvaldības likums, kas Ministru kabinetā bija jāiesniedz līdz 2011.gada 31.decembrim. Sproģis skaidro, ka līdz Zemes pārvaldības likuma pieņemšanai nav noteikta atbildīgā institūcija par rezerves zemes fonda apsaimniekošanu. Par likumprojekta izstrādi atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pagaidām nesniedz detalizētāku informāciju par likumprojekta izstrādes gaitu. Arī no Centrālās zemes komisijas laikrakstam turpat mēneša laikā neizdevās iegūt precizējošu informāciju. |