Ražība

Kartupeļu minerālās barošanās diagnostika un mēslošanas optimizācija

(Turpinājums. Sākums iepriekšējā laidienā)
Barības elementu iznesa un mēslošana
Kopīgā mēslojuma vajadzība summējas no iznesas un izskalošanās zudumiem. Iznesa ir prognozējams lielums, bet izskalošanās zudumi dažādos audzēšanas gados atšķiras. Tie ir atkarīgi no augsnes tipa, nokrišņu daudzuma, to intensitātes un sadalījuma pa mēnešiem. Tādēļ tikai pamatmēslojumā var lietot standarta devas. Papildmēslojuma devas caur saknēm vai lapām ir mainīgs lielums, tādēļ tas jāpieskaņo laikapstākļiem veģetācijas periodā. Visvairāk no augsnes izskalojas anjoni: nitrāti, sulfāti un bora anjoni.
Komplekso vai vienkāršo minerālmēslu kopējā vidējā deva pamatmēslojumā ir ap 600 kg/ha vai maksimāli - 800 kg/ha. Turklāt jāņem vērā, ka papildmēslojums sausā veidā būs vajadzīgs arī veģetācijas periodā (200-250 kg/ha). Atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kompleksās diagnostikas rezultātiem, 2-3 reizes nepieciešams piebarot arī caur lapām. Speciāli kartupeļiem - to apgādāšanai ar kalciju, boru, slāpekli, kāliju un magniju - ir izstrādāts lapu mēslojums Vito B, kuru ražo ķīmiskā rūpnīca Spodrība Dobelē. Tam ir īpaša nozīme kvalitatīvas bumbuļu ražas iegūšanai un labas garšas īpašības nodrošināšanai. Svarīga ir ideālā kalcija un bora attiecība Vito B šķīdumā. Lieto 2-3 reizes veģetācijas periodā, sākot no ceturtās nedēļas pēc dzinumu parādīšanās, ar intervālu 10-12 dienas. Norma uz 1 ha katrā reizē ir -4 l Vito B, 250 l ūdens.
Kalcija deficīts kartupeļiem
Tā ir galvenā problēma Latvijā. Agrīnām šķirnēm kalcija deficīts dod sīkus, negaršīgus bumbuļus, kas glabāšanas periodā ātri sapūst. Vēlīnām šķirnēm, pietrūkstot kalcijam, lielākajos bumbuļos izveidojas tukšs, brūns vidus, no kura visos virzienos atiet sīkāki tukšumi. Kartupeļi slikti glabājas, ātri sapūst, un tiem ir pazeminātas garšas īpašības. Pie neliela kalcija deficīta vizuālās pazīmes var neparādīties, bet negaršīgi tie ir jebkurā gadījumā, tāpat ātri inficējas ar sēnīšu slimībām. Kalcija trūkums izsauc pārmaiņas šūnu sieniņās un audu atmiršanu, tādēļ slimību ierosinošās sēnītes vieglāk nokļūst kartupeļu audos.
Barības elementu iznesa un to attiecības dotas 3. tabulā. Slāpekļa un kalcija attiecība, rēķinot bumbuļus un lakstus kopā, ir kā 1,0:0,7. Turklāt atsevišķi bumbuļos N:Ca=1,0:0,8.
Kā nodrošināt augus ar kalciju, ja pirms kartupeļu stādīšanas augsni kaļķot nav ieteicams, jo tas veicina bumbuļu saslimšanu ar baktēriju izsauktām slimībām? Lai iegūtu 350 cnt/ha ražu, kartupeļi kopā ar lakstiem iznes ap 172 kg Ca. Arī izskalošanās zudumi gada laikā atkarībā no nokrišņiem, to sadales pa mēnešiem un augsnes tipa ir 100-300 kg Ca no 1 ha. Tātad -pēc kartupeļu audzēšanas kalcija saturs gada laikā samazināsies vismaz par 250-350 kg katrā aramzemes hektārā.
Šos zudumus var kompensēt tikai ar skābo augšņu regulāru kaļķošanu. Jākaļķo priekšaugs un tās kultūras, kuras pozitīvi reaģē uz tiešo kaļķošanu. Īpaši nelabvēlīgs kartupeļu apgādei ar kalciju bija 2004. gads. Pirmkārt, lieli kalcija izskalošanās zudumi sakarā ar pārbagātiem nokrišņiem veģetācijas periodā. Otrkārt, vēss, apmācies un lietains laiks samazināja transpirāciju, tātad arī kalcija uzņemšanu un pārvietošanos augā.
Kalcija deficīts kartupeļiem sastopams arī augsnēs ar pH/KCl 6,0-6,5, kurām kaļķošana nav vajadzīga. Šī parādība ir novērojama augsnēs, kuras izveidojušās uz dolomītu cilmiežiem. Latvijā tādas augsnes ir gar Daugavas un Lielupes baseinu, kā arī citviet. Šajās augsnēs ir pārāk šaura kalcija un magnija attiecība pie normāla pH. Visos gadījumos, kur Ca:Mg ir mazāk par 5:1, iespējams kalcija relatīvs deficīts, īpaši pie pārējo barības elementu optimāla satura. Katjonu daudzums augsnē jānosaka vienā izvilkumā, lai varētu salīdzināt to attiecības, kurām jābūt - Ca:Mg:K=10:1,5-2,0:1.
Augsnes ģipšošana
Izmainīt kalcija un magnija attiecību augsnē par labu kalcijam, bez pH paaugstināšanas, var tikai ar tās ģipšošanu. Ģipsis (CaSO₄
×2H₂) satur 23% Ca (kalcija) un 18% S (sēra). Tā iestrādāšana augsnē neizmaina pH, jo ģipsis ir neitrāls sāls. Tas, kā jau dabisks materiāls, bez kalcija un sēra satur arī citus barības elementus, galvenokārt dzelzi, nedaudz mangāna un cinka. Šie mikroelementi ir augiem noderīgi un pakāpeniski izmantojami. Ģipsis augsnē jāiestrādā sausā laikā 8-20 cm dziļumā. Tā savstarpējā iedarbība ar augsni notiek lēnām, jo ģipsis šķīst aptuveni 2 g/l pie +18⁰C. Tādēļ tā pozitīvā ietekme var turpināties pat 4-5 gadus. Kalcija karbonātam ir vēl zemāka šķīdība nekā ģipsim - CaCO₃ pie +18⁰C šķīst 0,014 g/l. Tikai pēc ogļskābās gāzes izšķīšanas ūdenī un kalcija bikarbonātu izveidošanās kalcijs kļūst labi pieejams augiem. Tie pēc ģipšošanas, īpaši sākumā, ir labāk apgādāti ar kalciju, nekā no augsnes kaļķošanas.
Vēl ģipšošana palīdz samazināt sēra deficītu augsnē. Arī sēra trūkums ir kļuvis par nopietnu problēmu kartupeļiem, īpaši pēc pārbagātiem nokrišņiem. Dažādu firmu kombinētos minerālmēslos sērs ir kālija sulfātā, amonija sulfātā vai magnija sulfātā. Tie visi labi šķīst ūdenī, un sērs augiem ir viegli pieejams, bet no šiem savienojumiem sulfātjoni arī viegli izskalojas. Agrāk mēslošanā daudz lietoja vienkāršo superfosfātu, kas satur ap 40% anhidrīta (CaSO₄). Tas lēni šķīst, ilgstoši nodrošinot sēra un arī kalcija piegādi augiem. Tagad veģetācijas otrajā pusē, pēc pārbagātiem nokrišņiem, kartupeļu laukos sastopamies ar akūtu sēra deficītu. Augsnēs ar šauru kalcija un magnija attiecību būtu ieteicams iestrādāt 200-500 kg/ha ģipsi.

Precizējums. Iepriekšējā laidienā 2. tabula tehnisku kaprīžu rezultātā tika ieguvusi vienu lieku rindiņu (apakšējo, nosakāmais rādītājs - pH/KCl). Tādēļ tabulu pareizā variantā publicējam atkārtoti.