Ražība

Neaizmirsīsim par augsnes kaļķošanu

Latvijas tīrumos, pļavās un ganībās ir daudz skābo augšņu, kurām nepieciešama kaļķošana. Pēc jaunākajiem augšņu agroķīmiskās izpētes datiem, augsnes jākaļķo 37% apsekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, tostarp pamatkaļķošana nepieciešama 21% platību. Visvairāk kaļķojamo augšņu ir Kuldīgas (46%), Limbažu (43%) un Liepājas (45%) rajona saimniecībās.
Skābās augsnēs nepilnīgi tiek izmantoti ar organiskajiem un minerālmēsliem iestrādātie augu barības elementi, taču pastiprinās veselībai bīstamo radioaktīvo vielu un smago metālu uzņemšana augos. Šādās augsnēs veidojas nelabvēlīgs mitruma un gaisa režīms, degradējas augsnes struktūra, vāji noris mikroorganismu dzīvības procesi. Paaugstināts augsnes skābums samazina nitrifikatoru un slāpekļa saistītājbaktēriju darbību. Skābās augsnēs lēnāk sadalās un uzkrājās organiskās vielas, jo te samazinās baktēriju darbība, bet pastiprinās sēņu darbība. Pasliktinās augu apgāde ar slāpekli. Samazinās fosfora, kālija, kalcija, magnija un molibdēna izmantošanās. Veidojas viegli šķīstoši, kustīgi mikroelementu (mangāna, bora, vara un cinka )savienojumi, kuri augiem labi izmantojami, bet vienlaikus tie pakļauti arī ievērojamiem zudumiem izskalojoties. Stipri skābās augsnēs mangāns var atrasties pat augstā, augiem nevēlamā koncentrācijā.
Augsnes skābuma pakāpe ietekmē arī augu slimību izplatību. Skābās augsnēs ir izplatīta cukurbiešu melnkāja, krustziežu sakņu augoņi, tomātu vīte un citas. Paaugstinātu augsnes skābumu pacieš tikai atsevišķas kultūraugu sugas, piemēram, lupīnas, griķi, stiebrzāles.
No augsnes kalciju un magniju augi iznes ar ražu, tāpat tos izskalo lietus un sniega ūdeņi. Taču abi vajadzīgi arī minerālmēslu radītā augsnes skābuma neitralizēšanai. Kalcijam un magnija zūdot, augsne turpina kļūt skābāka. Lai to novērstu, nepieciešama kaļķošana.
Pareizi veikta augsnes kaļķošana palielina kultūraugu ražas par 4,1-5,4 centneriem barības vienību no hektāra ik gadus visā augsekas periodā. Kaļķošana atmaksājas arī tad, ja saimniecība to veic bez valsts atbalsta. Rudens periods, kad lauki brīvi no kultūraugiem, augsnes kaļķošanai ir sevišķi izdevīgs. Šim nolūkam būtu jāizmanto arī mazāk efektīvie kaļķošanas materiāli, piemēram, cukurfabriku filtrkaļķi, saldūdens kaļķi, elektrofiltru putekļi, dolomītatsijas, koka pelni u.c.
Veicot augšņu agroķīmisko izpēti saimniecībā un nosakot kaļķojamās platības, bezpeļņas organizācija valsts SIA Agroķīmisko pētījumu centrs speciālisti augsnes skābuma rādītājus katrā laukā novērtē, ņemot vērā augsnes granulometrisko sastāvu un organisko vielu saturu. Izsniedzot augšņu analīžu rezultātus, Agroķīmisko pētījumu centrs norāda arī skābās augsnes kaļķošanai vajadzīgo CaCO3 normu tonnās uz hektāra. Lai aprēķinātu konkrētā kaļķošanas materiāla daudzumu, jāzina kaļķošanas materiālu raksturojošie rādītāji -spēja neitralizēt skābes, mitruma saturs un daļiņu masa, kas rupjāka par 1 mm. Zinot tos, konkrētā kaļķošanas materiāla devu var aprēķināt pēc šādas formulas:Dk=
D x 1 000 000/(100-M) Ca (100-R)(t/ha),
kur
Dk - konkrētā kaļķojamā materiāla
deva (t/ha);
D - kalcija karbonāta deva (t/ha);
M - kaļķojamā materiāla mitruma
saturs (%);
Ca - kaļķojamā materiāla spēja
neitralizēt skābes, izteikta kā
CaCO3 ekvivalents (%);
R - daļiņu saturs sausā materiālā,
kas rupjākas par 1 mm (%).


Ja saimniecība vēlas par saviem līdzekļiem nokaļķot atsevišķas platības, kurās nav veikta augsnes agroķīmiskā izpēte, tā saviem spēkiem var noņemt vidējo augsnes paraugu un atvest uz Agroķīmisko pētījumu centru augsnes skābuma un nepieciešamās CaCO3 devas noteikšanai.
Ja saimniecība skābo augšņu kaļķošanai vēlas saņemt valsts atbalstu, šo darbu veikšanai jāpasūta "Tehniskā dokumentācija" skābo augšņu kaļķošanai pēc vienota parauga, lai tā atbilstu atbalsta piešķiršanai izvirzītajām prasībām. Lauku atbalsta dienests pilnvarojis Agroķīmisko pētījumu centru šādu dokumentāciju sagatavot.
Lai izvēlētos savām augsnēm atbilstošāko kaļķošanas materiālu, der zināt arī kalcija un magnija saturu tajā. Ja augsnes agroķīmiskās izpētes rezultāti uzrāda zemu magnija saturu, jāizvēlas kaļķošanas materiāls, kurš satur vairāk magnija, piemēram, dolomītmilti. Šajā gadījumā nav ieteicams izmantot kaļķakmens miltus, degakmens pelnus u.c., jo tie satur ļoti maz magnija.

Atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 247 "Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi", Agroķīmisko pētījumu centrs veicis Latvijā lietojamo kaļķošanas materiālu sertifikāciju. Sertificēti šādi kaļķošanas materiāli:
· SIA Saulkalne S dolomītmilti (lēnas iedarbības);
· SIA Saulkalne S dolomīta karbonātkaļķi (ātras iedarbības);
· SIA Celtniecības dolomīti dolomītmilti (lēnas iedarbības);
· SIA Silaiņi malts kaļķakmens (lēnas iedarbības);
· a/s Brocēni kaļķakmens milti (lēnas iedarbības);
· valsts a/s Vidzemes ceļi dolomītmilti (lēnas iedarbības);
· a/s Brocēni elektrofiltru putekļi (ātras iedarbības).

Sertificēto kaļķošanas materiālu kvalitātes rādītāji doti 1. un 2. tabulā. Konkrētā kaļķošanas materiāla daudzumu iegūst, pārrēķināšanas koeficientu reizinot ar kaļķa normu, izteiktu kā CaCO3 ekvivalentu.
Jāpiebilst, ka pēc Jura Štikāna datiem, 1 tonnas CaCO3 iestrāde izmaina augsnes reakciju orientējoši šādi:
· smilts augsnēs par 0,17-0,19 pH vienībām;
· mālsmilts augsnēs par 0,14-0,17;
· smilšmāla augsnēs - par
0,12-0,14;
· māla augsnēs - par 0,10-0,12 ;
· kūdras augsnēs - par 0,12 pH vienībām.