Ražība

Sadzīves atkritumi un to pārstrāde Latvijā

SIA A.M.L. sadarbībā ar Zemkopības ministriju rīkotajā starptautiskajā izstādē Lauksaimniecības tehnika 2004. Lauku sēta 2004 izstāžu kompleksā Rāmava par paveikto vides aizsardzībā izsmeļoši stāstīja Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) pārstāves Dace Āriņa un Santa Ozola-Tīruma.
Asociācija ir atkritumu saimniecības nozares profesionāla, neatkarīga, brīvprātīga sabiedriska bezpeļņas organizācija. Tā dibināta 1994. gadā ar mērķi veicināt apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanu un tās sakārtošanu atkritumu saimniecības jomā. Pašreiz asociācijas biedri ir 42 juridiskās personas un 19 fiziskās personas, tostarp pašvaldības, zinātniski pētnieciskās organizācijas, projektēšanas institūti, mācību iestādes, uzņēmumi un sabiedrības, kuras veic sadzīves, rūpniecības un citu tautsaimniecības nozaru neizmantoto izejvielu un atkritumu (arī bīstamo atkritumu) apsaimniekošanu, izpēti, attiecīgo projektu izstrādi, ekspertīzi un speciālistu sagatavošanu.
Asociācijas speciālisti organizē pieredzes apmaiņu, apkopo un analizē informāciju par neizmantoto izejvielu, atkritumu apsaimniekošanu - savākšanu, otrreizējo izmantošanu, pārstrādi, noglabāšanu, konsultē un izstrādā projektus par atkritumu apsaimniekošanu saistītiem specializētiem jautājumiem, rīko izstādes, konferences, seminārus un apmācības, izdod grāmatas un avīzi Poligons, kā arī sadarbojas ar citām vides nevalstiskajām organizācijām un vides aizsardzības struktūrām, veic ekspertīzes un koordinē dažādu projektu izstrādi, piedalās valsts likumdošanas izveidē par atkritumu saimniecības nozares jautājumiem.
Kopš 2001. gada LASA iekļaujas Starptautiskās Atkritumu saimniecības asociācijas ISWA darbībā, ir tās nacionālais biedrs. Piedalījusies Ecobalt konferencēs un citos starptautiskos pasākumos, rīko apmācību kursus pašvaldību speciālistiem un firmu pārstāvjiem. Ir izstrādāta datorprogramma atkritumu saimniecības izmaksu optimizēšanai. Tiek realizēta trīs gadu LIFE programma par bioloģiski sadalošos atkritumu kompostēšanu un citi atkritumu saimniecības projekti.
Viens no svarīgākajiem LASA uzdevumiem ir darbs kopā ar Stopiņu pagasta padomi, Ķekavas pagasta padomi, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu, SIA Getliņi -2, SIA Meliorators -J un SIA Harman pie Eiropas Savienības LIFE-environment programmas finansētā projekta "Sadzīves bioloģiski sadalošos organisko atkritumu pārstrāde, izmantojot kompostēšanas tehnoloģijas". Projekta galvenais mērķis ir izveidot optimālu shēmu sadzīves bioloģiski sadalāmo organisko atkritumu šķirošanai un savākšanai vietējās pašvaldībās, kā arī praktiski uzsākt un analizēt piemērotās kompostēšanas tehnoloģijas to pārstrādei, nodrošinot augstas kvalitātes komposta sagatavošanu.
Projekta realizācijā iesaistīta liela grupa speciālistu. Tā vadības grupā no LASA strādā Rūta Bendere, Aldis Vidužs un Zanda Krūklīte, no Stopiņu pagasta - Vita Paulāne, no Ķekavas pagasta - Anna Matoviha, no SIA Harman - Jānis Buivids, no SIA Meliorators-J - Lilita Dravniece, no SIA Getliņi -2 - Edgars Sarkans un no LU Mikrobioloģijas institūta - Dzidra Zariņa.
Darba koordinatori ir Anita Stabulniece, Dace Āriņa un Eduards Šļaukstiņš, bet darba grupā iekļauti Kristīne Mežapuķe, Santa Ozola-Tīruma un Emīls Benders.
Kur gūt informāciju
Projektu realizējot, Dr. phys. R. Bendere, Dr.biol. D. Zariņa, Vid.maģ. D. Āriņa un Vid. maģ. Sandra Urtāne sagatavojušas brošūru "Sadzīves bioloģiski sadalošies atkritumi un to apsaimniekošana". Materiāls apkopots un izdots saskaņā ar ES LIFE-enviroment programmas finansēto projektu "Sadzīves bioloģiski sadalošos organisko atkritumu pārstrāde, izmantojot kompostēšanas tehnoloģijas" un Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) finansiālo atbalstu.
Autori minētā darba ievadā norāda, ka ikviens interesents, kas darbojas bioloģiski sadalāmo organisko atkritumu apsaimniekošanas jomā vai vēlas to uzsākt (kā mājās, tā arī, veicot uzņēmējdarbību), brošūrā atradīs derīgu informāciju un padomus. Tāpat autori cer, ka materiāls noderēs arī skolotājiem un skolēniem vides aizsardzības tēmu apguvē, praktisko darbu un atkritumu saimniecības projektu izstrādē.
Brošūrā dots bioloģiski sadalāmo organisko atkritumu raksturojums, norādot, ka tie ir dažādi organiskas izcelsmes atkritumi, kas rodas, veicot saimniecisko darbību, un kurus mikrobioloģisko procesu darbības ietekmē iespējams pārveidot par videi draudzīgām izejvielām. Rakstītāji arī atgādina, ka Latvijā ik gadus rodas 600-700 tūkst. t sadzīves atkritumu. Aptuveni puse no šī daudzuma ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi, kuru sadalīšanās procesus nodrošina mikroorganismi. Neatbilstoši apsaimniekoti, tie un to sadalīšanās produkti var piesārņot atmosfēru un gruntsūdeņus, veicināt dažādu slimību izplatību, kļūstot par barību patogēniem - slimību izraisītājiem, kā arī šo slimību pārnēsātājiem mikroorganismiem. Brošūrā aprakstīta organisko vielu aprite dabā, raksturoti bioloģiski sadalāmie organiskie atkritumi un to īpašības, nosacījumi atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem un to apsaimniekošana. Sniegta informācija par biogāzes ieguvi no atkritumiem, kā arī to kompostēšanas metodēm, tostarp atkritumu kompostēšanu mājā.
Projekts sācies cerīgi
Projekta "Sadzīves bioloģiski sadalošos organisko atkritumu pārstrāde, izmantojot kompostēšanas tehnoloģijas" koordinatore D. Āriņa un projekta asistente S. Ozola-Tīruma informēja, ka jau izstrādāta un tiek realizēta bioloģiski sadalošos atkritumu šķirošanas un savākšanas shēma divās pašvaldībās - Stopiņu un Ķekavas pagastā. Kopīgi ar minēto pagastu padomēm apzināti atkritumu ražotāji, atkritumu daudzums un sastāvs. Uzņēmumā Staiceles papīra fabrika 2 izgatavoti speciāli papīra maisiņi bioloģiski sadalāmo atkritumu - kartupeļu, dārzeņu un augļu mizu, ēdienu atlieku, olu čaumalu, tējas un kafijas biezumu, vecu puķu un augu, kā arī citu bioloģiski sadalāmu atkritumu savākšanai mājsaimniecībās un nogādāšanai uz speciāliem bioatkritumu konteineriem. Noteikts nepieciešamo konteineru skaits. Noslēgti sadarbības līgumi ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Izstrādātas konteineru atrašanās vietu un to savākšanas shēmas. Izraudzīti bioatkritumu pārstrādes veidi. Atkritumus no Stopiņu pagasta uz kompostēšanas vietu atklātā laukā SIA Getliņi-2 teritorijā ved akciju sabiedrība a/s L&T Hoetika. Atkritumus pārstrādei bioreaktorā no Ķekavas pagasta uz Mārupes izgāztuves teritoriju, ko apsaimnieko Meliorators-J, ved SIA Alen un L&T Hoetika.
Kas jādara iedzīvotājiem
Iedzīvotājiem bioloģiski sadalāmie sadzīves atkritumi jāsavāc speciālajos papīra maisiņos, papīra tūtās, kartona kastītēs vai jāietin papīrā un jāievieto speciālajā bioatkritumu konteinerā ar rievotām sienām, vākā un konteinera sienā iestrādātiem caurumiņiem gaisa cirkulācijai un konteinera pamatnē ievietotu režģi liekā šķidruma notecei. Bioloģiski sadalāmos organiskos atkritumus nedrīkst likt speciālajā bioatkritumu konteinerā plastmasas maisiņos. Šajā konteinerā nedrīkst likt svaigas gaļas un zivju atliekas, suņu un kaķu mēslus, bērnu autiņbiksītes un higiēniskās paketes.
Otrreizēji pārstrādājamos atkritumus - stiklu, plastmasu un papīru iedzīvotāji ievieto speciālos konteineros, kas paredzēti šķirotajiem atkritumiem. Konteinerā, kas paredzēts stiklam, ievieto visa veida un krāsas stikla pudeles, burkas un citus stikla priekšmetus. Konteinerā, kas domāts plastmasai, ievieto visa veida un krāsas dzērienu plastmasas pudeles, maisiņus un plēves. Plastmasas pudeles saplacina un uzskrūvē atpakaļ korķi. Konteinerā, kas domāts papīram, ievieto avīzes, žurnālus, grāmatas, papīra iepakojumu, kartonu. Kartona kastes jāizjauc un jāsaloka. Pārējos atkritumus iedzīvotāji ievieto parastajos sadzīves atkritumu konteineros. Visus konteinerus ar atkritumiem savāc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi.
Bioloģiski sadalāmo atkritumu transportēšanai nepieciešami specializēti transporta līdzekļi ar šķidruma uzkrājējiem. Tā kā atkritumu masa ir mitra, lieko šķidrumu kas rodas no atkritumiem transportēšanas laikā, no transportēšanas kameras novada speciālā uzkrājējā.
Pārstrādes veidi
Bioloģiski sadalāmo organisko sadzīves atkritumu pārstrāde atkarīga no atkritumu mitruma, blīvuma, skābuma vai sārmainības, ko raksturo vides pH līmenis, sausnas satura, kuru raksturo oglekļa, slāpekļa, kālija un fosfora daudzums, no oglekļa un slāpekļa attiecībām, iespējamā patogēnu daudzuma atkritumu masā, kā arī no finanšu līdzekļu apjoma un pieejamās tehnoloģijas. Tā var būt anaerobā - bez skābekļa klātbūtnes un aerobā - ar skābekļa klātbūtni. Praksē ES valstīs materiāliem ar augstu sausnas saturu un nelielu mitruma saturu galvenokārt izmanto aerobo pārstrādi - kompostēšanu, bet notekūdeņu dūņu un pārtikas rūpniecības atkritumu ar lielu mitruma saturu pārstrādei plašāk izmanto anaerobās pārstrādes metodes, kuru rezultātā veidojas biogāze.
LIFE projektā "Sadzīves bioloģiski sadalošos organisko atkritumu pārstrāde izmantojot kompostēšanas tehnoloģijas" atkritumu pārstrāde kompostā paredzēta, izmantojot atklātā lauka tehnoloģiju Stopiņu pagastā un bioreaktorā Mārupes izgāztuves teritorijā. Par piemērotākā bioreaktora iegādi apņēmusies gādāt SIA Harman. Tāpēc LASA un SIA Harman pārstāvji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, iepazinās ar bioreaktoru darbību un kompostu gatavošanas paņēmieniem.
Komposta gatavošana atklātā laukā parasti ilgst 6-9 mēnešus. Kompostēšanās procesā izdalās siltums, kas paātrina atkritumu sadalīšanos un nodrošina slimību izraisītāju mikroorganismu iznīkšanu. Patogēnie mikroorganismi un helmintu oliņas iznīkst, ja temperatūra kompostēšanas procesā sasniedz 700C. Lai veicinātu mikroorganismu darbību, tiem jāpievada skābeklis - atkritumu kaudze jāirdina un jāmitrina. Atkritumu masas sadalīšanās procesu var paātrināt, izmantojot bioreaktorus, kuros mikroorganismu darbībai iespējams nodrošināt optimālu mitrumu, temperatūru, skābekļa daudzumu un vēlamo oglekļa un slāpekļa attiecību kompostējamā masā. Izmantojot bioreaktoru, augstas kvalitātes kompostu iespējams sagatavot 1-2 mēnešu laikā.
Ieteikumi mājsaimniecībām
Projekta izstrāde uzsākta 2003. gada rudenī, tā jābeidz 2005. gada decembrī. Realizācijas gaitā paredzēts izveidot bioatkritumu šķirošanas sistēmu Ķekavas un Stopiņu pagastā, izstrādāt kompostēšanas shēmas saražoto sadzīves atkritumu veidiem, veicot kompostēšanu atklātā laukā stirpās un bioreaktorā. Pamatojoties uz iegūto pieredzi, jāizstrādā bioloģiski sadalošos atkritumu shēma un rekomendācijas turpmākajai bioatkritumu apsaimniekošanas attīstībai Latvijā.
Projekts ietver arī informatīvos materiālus - "Sadzīves bioloģiski sadalošies atkritumi un to apsaimniekošana" un "Kas ir sadzīves bioloģiski sadalošies atkritumi un kā tos savākt?" Tajos doti ieteikumi, kā pašiem mājsaimniekiem kompostēt bioloģiski sadalošos atkritumus. Šim nolūkam ieteikts izvēlēties komposta gatavošanas vietu ar labu drenāžu. Nav vēlams cieta seguma pamats. Labāk, lai komposta gatavošanas vieta nebūtu pakļauta tiešiem saules stariem, tomēr lielu koku tuvums arī neder, lai to saknes neizmantotu komposta barības vielas. Komposta tvertnei vai novietnei jābūt vienkārši apsaimniekojamai, lai tajā varētu ērti ielikt atkritumus un izņemt gatavo kompostu. Tai jābūt nepieejamai grauzējiem un citiem dzīvniekiem, vēlams ar vāku, kas pasargātu kompostējamo masu no nokrišņiem. Lai iegūtu kvalitatīvu kompostu, atkritumi jāsasmalcina 2-5 cm lielos gabalos. Ieteikts kompostējamo materiālu likt 20-30 cm biezās kārtās. Zinot, ka atkritumu sadalīšanās komposta kaudzē atkarīga no līdzsvara starp oglekli vairāk saturošajiem materiāliem (koksnes atkritumi, salmi, siens) un vairāk slāpekli saturošiem (svaigi pļauta zāle, pārtikas atkritumi, mēsli), ieteicams kompostā likt 2 daļas vairāk slāpekli saturošos atkritumus un 1 daļu vairāk oglekli saturošos atkritumus.
LASA uzskata: lai izpildītu ES un Latvijas likumdošanas prasības par organisko atkritumu noglabājamā daudzuma samazināšanu 10 gadu laikā par 50%, salīdzinot ar 1995. gadu, krasi jāuzlabo esošā atkritumu apsaimniekošanas prakse valstī.