Jautājiet! - atbildēsim

Vairāki jautājumi par iepirkumu procedūrām

Vairāki jautājumi par bloku kartēm

Cēsu rajona Zemnieku apvienības biedri, izskatot MK noteikumu projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atmaksu (7. punkts), vērš uzmanību uz to, ka jau ilgstoši pašvaldību datubāzēs VZD dati nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem ievērojami atšķiras no LAD datubāzes par lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām. Nav skaidrs, kā LAD un VZD reāli izprot 5.1 punktu (ja nelielu platību LAD atzīst kā neatbilstošu LLVS) un punktu 5.2.? Vai uz paaugstināto nodokļa likmi pretendētu 51% neuzturētas LLVS no attiecīgās platības? Līdz šim pašvaldībās nodokļu administrētāji nav ņēmuši vērā LAD veiktos platību mērījumu rādītājus un apsaimniekotās zemes platības. Arī nekustamā īpašuma precīza uzmērīšana prasa ieguldījumus, kas šajā periodā nav ekonomiski pamatota. Vidzemes kalnainajos apvidos saimniecību platības nav lielas, tāpēc rodas bažas, ka tieši saimniekiem, kuri apstrādā LIZ , datu bāzu nesakritības dēļ var rasties grūtības platību precizēšanā.

Par “Agrovides” pasākumu “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos (BDUZ). Ja par 2004.-2005. g. pieteiktajām platībām uzņemtās saistības ir beigušās, vai 2010. gadā un turpmāk BDUZ platības jāpiesaka no jauna un par tām jāuzņemas jaunas saistības? Ja ar zemes īpašnieku, kura platībās ietilpst arī BDZU, beidzas nomas līgums, vai līdzšinējais zemes izmantotājs (nomnieks) var pieteikt tikai viņa apsaimniekošanā palikušo platību? (piem., 14,8 ha – 2,5 ha=12,3 ha)?

Seši jautājumi par LAP pasākumu "Lauku saimniecību modernizācija"

Aktuālākais 

Nav slikti - Latvijā pērn lauksaimniecības ražošana pieaugusi par 1,8%

Aizvadītais gads visā valsts ekonomikā bija smagas lejupslīdes gads. Tas iespaidoja arī lauksaimniecību. Tomēr šajā sektorā svarīga nozīme ir vairākiem faktoriem. Ekonomiskā situācija iekšzemē ietekmēja lauksaimniecības sektoru galvenokārt ar cenu krišanos iekšējā tirgū, taču, no otras puses, sekmēja resursu cenu samazināšanos. Ļoti nozīmīgs Latvijas lauksaimniecībā ir ārējais tirgus, jo tas nosaka cenas galvenajiem Latvijā ražotajiem produktiem - graudiem, rapšiem, pienam, gaļai u. c. Arī ārējā tirgū 2009. gadā bija kritums, taču 2. pusgadā iezīmējās pozitīvas tendences, jo sāka paaugstināties piena iepirkuma cena, auga cūku un liellopu eksports. Tomēr graudu tirgū jau otro gadu cenas strauji kritās.

Lasīt vairāk...
x

Paroles atgadināšana