Ražība

Pārraudzības rezultāti šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās

Latvijas aitu audzētāju asociācijas komisija kopā ar Ciltsdarba Valsts inspekcijas un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvjiem no 25. jūlija līdz 23. augustam apsekoja šķirnes aitu audzēšanas saimniecības un apkopoja 2003. gada šķirnes aitu bonitēšanas rezultātus. Komisijas kopējais vērtējums bija pozitīvs; tās galvenie eksperti - LLU docente Daina Kairiša un Zinātnes centra Sigra profesore Genovefa Norvele atzinīgi novērtēja jaunaitiņu un šogad dzimušo jēru attīstību. Ar katru gadu uzlabojas aitu ēdināšanas un turēšanas apstākļi, par labu tika atzīta arī jēru piebarošana aitu zīdīšanas periodā. Vēl gan daudz trūkumu pārraudzības dokumentu sakārtošanā un precizitātē.
Laba ciltsdarba nosacījumi
Šķirnes aitu fermās dokumentācijas kārtošana prasa ļoti daudz laika. Lai to saprastu gaļas aitu ganāmpulku īpašnieki, jāzina, ka lecināšanas laikā aitas jāsadala vairākos ganāmpulkos, katram vaislas teķim nozīmējot viņam neradniecīgās aitu mātes, ik dienas jāreģistrē meklējošos aitu inventāra numuri. Jēram piedzimstot, jāveic tā numerācija un dzīvmasas noteikšana. Pēc jēru piedzimšanas aitu mātes jāgrupē pēc dzimušo jēru skaita, bagātīgāka ēdināšana jānodrošina mātēm ar diviem un trim jēriem.
Jēri jāsver 5 mēnešu vecumā, kad notiek arī to bonitēšana, iedalot jērus elites, I vai II klasē. Elites klases jēram no dvīņiem 5 mēnešu vecumā jāsver 30 kg, vieniniekiem 32 kg; pēc tā arī vērtē aitas pienīgumu un auglības rādītājus, atlasa labākās aitiņas sava ganāmpulka atražošanai, nozīmē teķīšus un aitiņas pārdošanai vaislai. II klases jērus pēc to attīstības brāķē realizācijai gaļā.
Jaunaitu otrā vērtēšana notiek gada vecumā, kad dzīvniekus novērtē pilnībā un iedala klasēs pēc dzīvmasas (365 dienu vecumā aitiņām jāsver 44 kg - elites klasē), pēc vilnas nocirpuma, tās smalkuma un garuma, tiek vērtēts jaunaitiņu eksterjers. Pēc pienācēju novērtējuma savukārt vērtē arī vaislas teķus. Izdala teķus - ganāmpulka uzlabotājus, kuri tiek sertificēti, un šo teķu īpašnieki saņem valsts subsīdijas Ls 60 gadā. Tikpat saņem arī par elites un I klases aitu mātēm.
Ciltsdokumentu kārtošana prasa ne mazāk laika kā pati aitu kopšana, tādēļ arī šķirnes aitu īpašnieki algo sertificētus aitu bonitēšanas ekspertus, kuri kārto aitu un jēru ciltsdokumentāciju.
Labākās šķirnes fermas
Zemnieku saimniecība Bērziņi Krimuldas pagastā šķirnes fermu atestācijā ieguva 91,25 punktus no 100 iespējamiem. Labi rezultāti aitu auglības ziņā un jēru ieguvē Valentīnai Irbei Mazsalacas pagasta SIA Vecvītiņi - 91,1 punkts; Valdim Leskam Valmieras rajona Jeru pagasta z/s Klimpas - 88,1 punkts; Dzintaram Kozulim Madonas rajona Ošupes pagasta z/s Zīles - 82,75 punkti; Margai Landmanei Platones pagasta z/s Mežkalēji - 87,38 punkti.
No jauna šķirnes aitu fermu vidū ienākušas trīs saimniecības - Annas Sviķes saimniecība z/s Priedes Valmieras rajona Jeru pagastā, kopvērtējums 77 punkti, Alfrēda Straumes saimniecība z/s Rocēni Ogres rajona Birzgales pagastā (79 punkti) un Tālivalda Kopela z/s Strauti Rēzeknes rajona Bērzgales pagastā (76,50 punkti).
Atestācijas galīgais novērtējums uz laiku tika atlikts z/s Braslas Mazsalacas pagastā, kur audzē četru šķirņu aitas un tādēļ sarežģītāk sakārtot ciltsdokumentāciju, organizēt aitu lecināšanu.
Kāds ir mūsu ganāmpulks
Krimuldas pagasta z/s Bērziņi aitu ganāmpulkā bonitētas 72 aitu mātes un viens sertificēts vaislas teķis, 27 jaunaitas gada vecumā un pieci vaislas teķīši, arī gada vecumā.
Aitu mātēm rādītāji - dzīvmasa 72,8 kg, vilnas nocirpums 4,6 kg, vilnas garums 11,5 cm, atnesušās 66 aitu mātes, iegūti dzīvi un saglabāti 116 jēri, nedzīvi dzimuši trīs, un divi jēri krituši. Aitu auglība, rēķinot no 100 mātēm, caurmērā 181 jērs.
Daudz labāki nekā iepriekšējos gados ir atšķirto jēru dzīvmasas rādītāji - 5 mēnešu vecumā aitiņām 38,7 kg, teķīšiem 38,8 kg, no 50 aitiņām elites klasē iedalītas 36, no 50 teķīšiem elitē - 40, tikai divas aitiņas un trīs teķīši novērtēti kā brāķis - ar II klasi. Ļoti labi ir auguši decembrī un janvārī dzimušie jēri: lielākās aitiņas svēra 49-54 kg, vilnas nocirpums tām bija no 2,8-3,3 kg, vilnas garums 8-11 cm.
Aitu barība un ganību nozīme
Tas tika panākts, ziemā piebarojot jērus ar spēkbarības maisījumu, kura sastāvā pašu maltie auzu, miežu un griķu milti, kviešu klijas un kā vērtīgākā piedeva - saulespuķu spraukumi. Tādu pašu maisījumu saņēma arī audzējamās jaunaitiņas, vaislas teķīši un jēru mātes ar diviem un trim jēriem. Izbaroja skābbarības rituļus no apvītinātas (sausna 25-30%) skābbarības. Tā tika gatavota no otrā gada āboliņa. Iepriekšējās ziemas skābbarība bija gatavota no pirmā gada āboliņa pļāvuma, un tās kvalitāte bija daudz zemāka, vairāki jēri dzima nedzīvi, aitām parādījās caureja.
Agri pavasarī cenšamies aitas izlaist ganībās. Turklāt aprīļa pēdējā dekādē aitas labi noēd nezāles, piemēram, zvēreni, nopļautas un apžāvētas nātres, arī zirgskābenes. Šai laikā aitām vēl dodam pilnu ziemas barību - sienu, skābbarību, lopbarības saknes un spēkbarību. Agri noganot ganības, aitas labi noplūc virszāles - kamolzāli, pļavu auzeni, timotiņu, niedru auzeni. Tas veicina biezāka ganību zelmeņa izveidošanos, labi sakuplo un nostiprinās baltais āboliņš.
Ierīkojot no jauna kultivētās ganības, cenšamies augsnē iestrādāt kūtsmēslus rudenī. Parasti veco zālāju pēc rudens noganīšanas sašķīvo ar smagajiem diskiem, reizē iešķīvojot izārdītos kūtsmēslus. Rudenī sašķīvoto lauku uzar vai velēnu sasmalcina ar rotējošām nažu ecēšām. Uz šādas sasmalcinātas augsnes var agri pavasarī izsēt zāļu maisījumu - rēķinot uz 1 ha 4 kg sarkanā vēlīnā āboliņa, 6 kg timotiņa, 4 kg pļavu auzenes, 2-3 kg sarkanās auzenes, 3-4 kg viengadīgās airenes un kā ļoti svarīgu komponentu - 2-3 kg baltā āboliņa. Pēdējais jau sēšanas gadā labi izstīgo un kupli ieviešas ganību zelmenī. Zāļu sēklas par lētāku cenu var iegādāties arī netīrītas.
Aitas ganībās labi noēd arī uzdīgušās nezāles. Praktizējam arī aitu ganīšanu pēc slaucamajām govīm. Pirmās aplokā ganām govis, tās izēd sev tīkamāko zāli. Pēc tam laižam aitas, kas noēd pārējo, arī apkārt govju mēsliem, kur govis vairs neēd.
Ir nezāles, kas arī aitām nepatīk, piemēram, nātres, zirgskābenes, asās dzelkšņainās usnes un dadži. Tomēr šīs nezāles arī var "iemānīt" aitām, ja tās ar izkapti izpļauj un ļauj apvīst - tad aitas tās labprāt uzlasa un apēd. Tā var uzturēt tīru, vienmērīgi noaugušu ganību zelmeni, labu ganību kultūru.
Kas jāzina par lecināšanu
Ganībās aitām jābūt labam, sulīgam un pilnvērtīgam zelmenim. Tas ir sevišķi svarīgi jēru attīstībai un aitu māšu sagatavošanai lecināšanai. Jēri jāatšķir no mātēm vismaz mēnesi pirms lecināšanas. Uzsākot lecināšanas sezonu, aitām jābūt normālā miesas stāvoklī, tad nākamajā gadā atkal dzims dvīnīši un pat trīnīši.
Ļoti svarīga ir vaislas teķu kvalitāte. Lai uzlabotu aitu māšu kvalitāti, ataudzēšanai jāatstāj tikai aitiņas no elites klases sertificētajiem teķiem.