Ražība

Kazlēnu audzēšana

Piedzimušais kazlēns īsu brīdi guļ nekustīgi. Tad tas paceļ, purina galvu un sarauj pūšļa apvalku. Tikai ļoti vārgiem kazlēniem jāpalīdz atbrīvoties no kāju pūšļa apvalka. Arī nabas saite pārtrūkst pati no sevis, vēlākais tad, kad māte pieceļas. Tūlīt pēc dzemdībām māte laizot atbrīvo kazlēnu no gļotādām, rosinot elpošanu. Ļoti vārgiem kazlēniem var notīrīt gļotas no mutes un deguna un, berzējot ādu ar salmiem, veicināt elpošanu. Noteikti dezinficējiet nabas vietu!
Kazlēni cenšas pēc iespējas ātrāk piecelties un jau pēc pusstundas sāk zīst. Svarīgi, lai kazlēns ātri un bagātīgā daudzumā dabūtu jaunpienu.
Jaunpiens
Pirmajās nedēļās pēc dzemdībām jaunpiens kazlēnam nepieciešams, lai veselīgi attīstītos. Tas atšķiras no normāla piena ar augstu barības vielu saturu, bet galvenais,- ar organismu spēcinošām vielām. Topošais kazlēns grūsnības laikā caur mātes asinsrites sistēmu ar šīm vielām netiek apgādāts. Arī pēc dzimšanas kazlēns imunitāti radošās vielas spējīgs uzņemt tikai nedaudzas stundas. Tāpēc nepieciešams kazlēnu nodrošināt ar jaunpienu tūlīt un tik, cik iespējams.
Zīšana veicina placentas atdalīšanos, kas parasti notiek pēc dzemdībām dažu stundu laikā. Ja māte apēd placentu, tā ir pilnīgi dabiska (atļaujama) izturēšanās. Sarežģījumi pēc dzemdībām kazām gadās ļoti reti. Ja kaut kas tāds notiek, sauciet veterinārārstu. Nemākulīga palīdzība dzemdībās dzīvnieku moka.
Normālos apstākļos kazlēni uzaug ganāmpulkā un zīž māti vairākus mēnešus, kamēr piens izsīkst. Katrā ziņā starp kazu un kazlēnu nepastāv ilgstošs kontakts. Pirmajās nedēļās kazlēni mīl slēpties, kamēr māte attālinās. Kaza tikai trīs četras reizes dienā aicina viņus zīst ar īpašu mekšķēšanu. Kopā ar citiem tie veido kazlēnu skolu, kurā kļūst neatkarīgāki.
Kazlēnu kūts
Saimnieks, kas tur piena kazas, negribēs kazlēnus ilgi atstāt pie mātes. Kad kazlēni pēc dzemdībām ir bagātīgi padzērušies pienu, tos var ievietot atsevišķā kūtī. Galvenais - sausā un bez caurvēja.
Pret aukstumu jutīgākie kazlēni var izturēt tikai 100C kūts temperatūru. Salstošu kazlēnu viegli var pazīt pēc saboztas sānu vilnas. Ja ir par aukstu, to ieliek ar salmiem izklātā kastē. Virs kastes sildīšanai var pakārt sarkanās gaismas lampu. Ja liels aukstums, jaundzimušo kazlēnu var sildīt ar infrasarkano lampu. Pirmo divu dzīves nedēļu laikā kazlēnam vajag maz vietas, jo tas lielākoties guļus snauduļo. Pēc divām nedēļām jau pieprasa lielāku telpu. Salmu pakaiši kazlēnu kūtī jāmaina bieži, tiek izdalīts daudz urīna.
Laidars ārā
Svaigs gaiss un saule veicina kazlēnu veselību. Tāpēc vajadzētu iekārtot āra aploku. Ideāls variants ir atsevišķas kazlēnu ganības, kur neganās citas kazas, lai kazlēni netiktu pakļauti iekšējo parazītu uzbrukumiem, kam organisms vēl nespēj pretoties.
Barošana
Jaunpiedzimušais kazlēns barojas tikai ar pienu, kas tiek sagremots glumeniekā. Tas apgādā kazlēnu ar augstvērtīgām olbaltumvielām, A un B vitamīnu. Kazlēna ēšana veicina pēc iespējas straujāku atgremotāja īpašību attīstību.
Dzirdināšana
Kazlēni pirmajā dienā saņem mātes pienu tik daudz, cik var izdzert, otrajā dienā tikai aptuveni puslitru, pēc tam ar katru dienu aizvien vairāk, līdz septītajā dienā 1,5 l. Šie daudzumi tiek sadalīti trīs četrās dienas devās. Kazlēnu dzirdināšanai jāiegādājas vai nu zīdaiņu pudelīte, vai tie jāpieradina dzert no bļodas.
Kā to izdarīt? Vispirms dodiet kazlēnam zīst pirkstu. Tad lēnām nolieciet to pie trauka un mērcējiet purnu pienā tik ilgi, kamēr tas sāk dzert. Dzirdot no pudeles, nav tik droši - kazlēns pienu var uzņemt par ātru un glumenieks var tikt pārslogots.
Pienam jābūt ķermeņa temperatūrā. Ieteicams to sasildīt līdz 400C, lai tas dzirdīšanas laikā neatdziest zemāk par 370C. Rūpējieties, lai dzeramie trauki vienmēr būtu rūpīgi iztīrīti!
Neļaujieties, lai kazlēni, kāri dzerdami, mudinātu dot lielākas piena devas. Tad tiks kavēta augu valsts barības uzņemšana un atgremotāju dabiskā attīstīšanās. Jāatceras, ka minerālvielu, galvenokārt dzelzs trūkums rodas, pārāk ilgi barojot tikai ar pienu. Pārāk lielas piena devas var izraisīt bīstamus gremošanas traucējumus.
Otrajā nedēļā kazlēns sāk izrādīt interesi par cieto barību. Šajā laikā jādod labs siens, zāles barība un ūdens. Barībai jābūt vienmēr svaigai un tīrai, kaut arī sākumā kazlēns to visu neapēdīs. Kazlēniem jādod labākais siens, pēc iespējas bagātāks ar lapām. Spēkbarībai var pirkt kazlēniem paredzēto kombinēto spēkbarību. Arī pats īpašnieks var sagatavot piemērotu barības maisījumu: mieži, auzas un kviešu klijas pa 20%, sojas rauši vai spraukumi - 12%, linsēklu rauši - 25% un minerālvielu maisījums kazlēniem - 3%. Lopbarībai nav jābūt miltu veidā, bet tikai rupji samaltai. Ideāla auzu piedeva būtu pārslu veidā, taču tā ir pārāk dārga. Svarīgi, lai kazlēniem būtu pieejams KNZ standarta laizāmais sāls.
Dzeramais ūdens nedrīkst būt ledains, taču arī ne pārāk silts, jo kazlēni to citādi neatšķir no mātes piena un iedzer par daudz.
Trīs mēnešu vecumā, kad kazlēnus nošķir, to dzīvmasai jābūt aptuveni 18-20 kg. Jaunpiepiedzimis kazlēns sver 3,5-4,0 kg. Kazlēnus var nošķirt arī agrāk - kad tie sāk ēst dienā mazākais 400 g spēkbarības.
Dzirdināšanas plāns
Pirmajā nedēļā: mātes zīšana un trīsreiz dienā dzirdināšana. Dzeramā daudzumu lēnām palielināt no 0,5 līdz 1,5 l.
Otrajā nedēļā: dzirdināšana divas trīs reizes dienā. Palielina piena daudzumu līdz 2 l dienā.
Trešajā līdz astotajā nedēļā: dzirdina divreiz dienā, daudzumu lēnām samazinot līdz 1 l dienā.
Divpadsmitajā nedēļā - kazlēnu nošķiršana.
Ja kazlēns dabūjis pietiekami daudz jaunpiena, to iespējams izaudzēt bez mātes piena. Vislabākais dzirdināt ar mātes pienu pirmajā nedēļā, pēc tam var aizvietot ar citas kazas pienu. Derīgs arī govs piens vai piena aizvietotājs teļiem, ar barības un bioloģiski aktīvajām vielām uzlabots vājpiena pulveris. Sagatavojot dzeramo ar piena aizvietotāju, tauku saturam nevajadzētu pārsniegt 3,5%.
Nagi kazlēniem pirmo reizi jāapgriež sešu nedēļu vecumā, pēc tam tos pārbauda ik pēc diviem mēnešiem. Rūpīga kazlēnu nagu kopšana ir priekšnosacījums, lai pieaugušajai kazai būtu veselas kājas un locītavas.