Ražība

Cūkkopības un cūkgaļas tirgus tendences

Kad mūsu valsts iestājās ES, Latvijas cūku audzētājiem šis brīdis sakrita ar krīzes situāciju Eiropā. Stiprā eiro un lētā ASV dolāra dēļ importa un eksporta darījumos pastiprināti tika pirktas cūkas no dolāru zonas, tātad no Amerikas kontinenta – Brazīlijas, ASV u.c. Eiropas valstīs audzētās cūkas kļuva mazāk konkurētspējīgas, tās iepirka mazāk, un cūkas palika vietējā tirgū, līdz ar to – lētākas.
Mēs ES tirgū iegājām mūsu nozarei nelabvēlīgā brīdī, tomēr cūku cena dzīvsvarā pārāk stipri nekritās, saglabājoties 3–4 sant./kg robežās.

Gaļas izsekojamību garantējam, bet ...
Pašlaik (jūnija vidū – red.) importētā gaļa kļūst mazliet dārgāka, tirgum vairs nekādu šķēršļu nav. Taču cūkgaļas tirgū ir viena problēma, kuru grūti pat izprast.
Latvijas cūku audzētāji un arī pārstrādes uzņēmumi ievēro visas prasības, kas saistītas ar produkcijas izsekojamību. Visas mūsu cūkas ir identificētas, ganāmpulki reģistrēti. Kad cūkas nosūta uz kautuvi, tām tiek uzspiests ganāmpulka numurs, tādējādi ir zināms, no kura ganāmpulka cūkas saņemtas. Bet veikalā pircējs var nopirkt, piemēram, vācu cūku ar Vācijas zīmogu, taču pārdevējs apgalvos, ka tā ir vietējās izcelsmes cūkgaļa.
Šādu gaļu var nopirkt lielveikalā, nelielā tirgotavā vai tirgū, taču vainot pārdevēju nav iespējams, jo pavaddokumentos rakstīts, ka gaļa saņemta no Latvijas pārstrādes uzņēmuma. Tas nozīmē, ka identifikācijai un visai izsekojamības procedūrai, ko izpildām, nav nekādas nozīmes. Patērētājs tiek maldināts, jo viņš nespēj pat uzzināt cūkgaļas izcelsmes valsti!
Rietumvalstīs ir tāda prakse: ja produkts maina savu vērtību vairāk nekā par 30%, tam piešķir tās valsts izcelsmi, kur šī vērtība tiek mainīta. Tātad, ja gaļa Latvijā ievesta un šāda vērtības maiņa konstatēta, tā kļūst par vietējo gaļu. Bet iepirktā gaļa, kas mūsu pārstrādes uzņēmumā tiek tikai pārkrauta, vērtību nav mainījusi. Mūsu uzņēmums gaļu tikai pārdod tālāk veikaliem.
Uzskatām, ka būtu godīgi, ja mūsu uzraudzības iestādes tāpat kā visus Latvijas ražotājus pārbaudītu arī ievestās gaļas izcelsmi un izsekojamību. Piemēram, ja pašlaik svaigai gaļai Eiropas normatīvos nav noteikts glabāšanas termiņš, tad katra kautuve var noteikt savu termiņu. Cik zināms, Eiropas valstīs šie termiņi ir dažādi, bet to noteikšana izriet no laboratorisko analīžu rezultātiem.

Droša ir Latvijā audzēta cūka
Šādā situācijā es ieteiktu pircējiem drošāk iegādāties mūsu valstī audzētu cūku gaļu. Varu teikt, ka tik stingra visu iestāžu uzraudzība, kāda ir Latvijā, diezin vai citās valstīs iespējama. Mēs Ulbrokā, piemēram, nevaram pat brīvi pārdot bioprodukta devu vai cūku barības maisu. Viss tiek pārbaudīts: kas, cik un kad nopircis, kādam nolūkam utt.
Galveno uzraudzību īsteno Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), tas attiecas arī uz lopbarības ražošanas uzņēmumiem,- kādas sastāvdaļas ir barībā, no kurienes tās nāk utt. Veterināro zāļu glabāšana un lietošana tāpat tiek rūpīgi pārbaudīta. Stāstu to tādēļ, lai raksturotu, cik pamatīga ir Latvijā ieviestā ražošanas uzraudzība. Turklāt šīs kontroles var notikt jebkurā laikā, biežāk vai retāk, tātad arvien jābūt gataviem PVD vai citas iestādes pārbaudei. Mūsu uzņēmuma veterinārārsti arī paši vērīgi seko veterināro zāļu izlietojumam, jo viņi ir licencēti speciālisti. Vēlreiz atkārtoju – droša pārtika ir Latvijā audzēto cūku gaļa. Valstiskā mērogā domāju tā – ja jau mums ir tik pamatīga uzraudzības sistēma, ar tik stingru izsekojamības līmeni, tad mēs noteikti spējam konkurēt ar citu Eiropas valstu produkciju.

Rekonstrukcija – kvalitātes labad
Ulbrokā šomēnes jāpabeidz piektais SAPARD projekts. Tad visas kūtis būsim pārbūvējuši un varēsim uzskatīt, ka 15 tūkst. cūku lielajam ganāmpulkam esam sagādājuši vislabākos apstākļus. Sākot strādāt ar SAPARD projektiem, izbūvējām sivēnmāšu kūtī jaunas atnešanās vietas - tika mainītas grīdas, ventilācija, barošanas līnijas. Nobarojamajām cūkām uzlabojām mikroklimatu, mainījām barošanas līnijas, sakārtojām mēslu utilizāciju. Tagad pabeigsim pārveidot kūti atšķirtajiem sivēniem.
Šī rekonstrukcija palīdzēja uzlabot ne tikai ražošanas procesu, bet deva ļoti nozīmīgu ieguldījumu darba organizācijas jomā. Tagad daudz mazāk cilvēku iesaistīti netīros darbos, darbinieki vairāk veic uzraudzības funkcijas un viņiem strādāt kļuvis interesantāk. Īstenībā smagākais darbs tagad ir dzīvnieku pārvietošana. Proti, sivēnmātes ar sivēniem ir vienā vietā, pēc tam dzīvnieki nonāk atšķirto sivēnu mītnē, un visbeidzot - nobarojamo cūku kūtī. Tāpat jāpārvieto sivēnmātes – no dzemdību bloka uz atšķirto sivēnmāšu kūti, pēc tam uz apsēklojamo aizgaldiem, no kurienes tās savukārt nonāk grūsno sivēnmāšu aizgaldos.
Kopš fermu rekonstrukcijas sākuma 1998. gadā šajā darbā esam ieguldījuši aptuveni miljons latu. No SAPARD projektu līdzfinansējuma saņēmām atpakaļ 45% ieguldītās summas. Ja šos līdzekļus nebūtu investējuši, nezinu, kā Ulbroka spētu konkurēt ar to cūkgaļu, kas ienāk no citām valstīm un kura tiek subsidēta daudz devīgāk.
Tagad esam sākuši utilizēt kritušos dzīvniekus, izmantojot nacionālās subsīdijas, kas šogad ieviestas pirmoreiz. Taču šie utilizācijas pakalpojumi ir ļoti dārgi. Tas nozīmē, ka mēs nemaz nevaram atļauties slikti strādāt un pieļaut, ka ir daudz kritušo dzīvnieku. Jo vairāk cūku nobeidzas, jo vairāk nākas maksāt.

Gatavība ES tirgum
Saistībā ar ES ir nākušas klāt dažādas izmaksas, kuru iepriekš nebija. Jau minēju par izsekojamības procedūru. Radies ļoti daudz papilddarba, ko prasa dokumentācijas kārtošana - nācās algot īpašu, profesionāli izglītotu darbinieku. Tagad ieviestas dažādas atskaites, instrukcijas u.tml., kas nereti cita citu dublē un dažkārt pat ir pretrunīgas. Tādēļ būtu lietderīgi, ja darbotos vienota statistikas iestāde, kas visu nepieciešamo no uzņēmēja pieprasītu un iegūtos datus apkopotu. Tad arī pārējām iestādēm, kas izmanto mūsu datus, būtu viens izziņas avots.
Turklāt daudz dokumentu un normatīvu pašlaik pieejami tikai angļu valodā. Patlaban ražošana ir cieši saistīta ar vides jautājumiem. Ierēdnis labākajā gadījumā nosauc interneta adresi, kur jaunāko informāciju iespējams izlasīt. Savukārt inspektors savās prasībās par normu izpildi ir ļoti stingrs.
Ja normatīvu izpildes un prasību pretrunas salīdzinām ar ražošanu, tad gan jāsaka – ražotāji ES prasībām un tirgus konkurencei ir daudz sagatavotāki nekā ierēdņu dienesti. Ja mēs nebūtu gatavi, tad jau būtu izputējuši.
Ja salīdzina cūkgaļas cenas, Latvijā cena tiek deklarēta liemenim bez galvas un priekškājām, bet Eiropā – ar galvu un priekškājām. Tāpēc Rietumu cena šķiet stipri zemāka nekā Latvijas cūkgaļas cena. Nevaram salīdzināt.
SIA Ulbroka piegādā gaļu arī tiem pārstrādes uzņēmumiem, kuri lielāko daļu izejvielu ieved no Rietumiem. Ja Ulbroka ražotu sliktas kvalitātes gaļu, pēc tās nebūtu pieprasījuma. Tas liecina, ka varam veiksmīgi konkurēt.

Vēl neapzināmies mērogus
Vēl kāda atziņa, ko atskārtuši ne visi ražotāji. Kārtojot uzņēmējdarbības jautājumus, ir jāņem vērā, ka tagad jādomā un jārīkojas plašākos mērogos, jo tagad darbojamies ES, nevis tikai Latvijas ietvaros. Mēs, ražošanas uzņēmumi, esam tikai daļa no vesela kompleksa. Ja vēlamies kaut ko pārdot, piedalīties projektos, ir nepieciešama citu struktūru darbība un līdzdalība. Ja gribam eksportēt produkciju uz citu valsti, vairs nepietiek tikai ar labu preci. ES kvalitātes prasībām atbilstošu gaļu ražo daudzi, bet ne visi to pārdod. Tas izdodas tikai uzņēmējiem, kas sadarbojas ar ārlietu struktūrām, kas pratuši ieteikt savu preci utt. Tā ir nopietna cīņa.
Vai mūsu ierēdņi tai ir gatavi, vai viņi ir gudrāki par tiem ierēdņiem, kas strādā vecajās ES dalībvalstīs? Mēs, ražotāji, konkurencei vairāk vai mazāk esam gatavi, bet... Nav vairs tā, ka Latvijā neprata izaudzēt cūkas ar niecīgu speķa slānīti un labu liesās gaļas iznākumu. Modernās tehnoloģijas ieviesuši daudzi, piemēram, SIA Druvas Unguri, Aleksa Rasmusena saimniecība Raiskuma pagastā u.c.
Mana vēlēšanās: lai mūsu ierēdņi daudzmaz izprastu ražošanas vajadzības un tādējādi būtu mūsu palīgi; pašlaik rodas iespaids, ka ierēdņiem vairāk rūp vienīgi ārvalstu direktīvu izpilde, nevis savas valsts intereses.

Arī mazajiem audzētājiem – sava vieta
Ulbroka sadarbojas ar četrām nelielām vaislas cūku audzēšanas saimniecībām – z/s Vāveres, Veczilakši, Muižnieki un Kalnbirzes Tās savas vaislinieces pārdod arī citām mazākām saimniecībām. Varbūt tām būs mazāk grūtāk, vismaz tādā nozīmē, ka tām savas 30 vai 50 cūkas būs sarežģītāk nodot lieljaudas kautuvē.
Mēs no šīm saimniecībām pērkam arī barokļus, jo zinām, ka tajās stingri ievēro veterinārās un visas pārējās prasības. Katram no šiem mazākajiem brīvajā tirgū ir jāatrod sava vieta.
SIA Ulbroka pašlaik strādā 56 darbinieki. Tieši ar dzīvniekiem – 14 cilvēku, tai skaitā zootehniķi. Mums ir kautuve, lopbarības tirdzniecība, rekonstrukcijas un iekārtu brigāde, produkcijas izvadātāji, kas strādā ar veikaliem.
Man nav saprotams, kā var fermas tuvumā būvēt dzīvojamās mājas, un pēc tam gudrot, kā ierīkot filtrus un dažādas iekārtas, lai nepiesārņotu vidi, neizplatītu kūts smaku plašā apkārtnē. Nav MK noteikumu, kas noteiktu, cik tālu no fermas atļauts būvēt mājas, vai arī – kur drīkst sākt celt kūti. Nav tādu vides noteikumu!
Visas šīs lietas netiek virzītas, aptverot kopsakarības. Ja vairāk domātu, kā izdarīt labāk, kā eksportēt produkciju,- mēs visi kļūtu konkurētspējīgāki. Ražotāji, kas atrauti no kopīgas, vienotas darbības, nespēj panākt optimālo labumu. Ja ražošanu vērtētu kopsakarā, tad spētu strādāt arī mazākās saimniecības.

Patēriņš, ciltsdarbs, Briseles lobiji
Pagājis tikai mēnesis kopš iestāšanās ES. Uzkrājumi beigušies, un ievestās gaļas cena ir mazliet cēlusies. Būtu ļoti plašas iespējas ražot tepat Latvijā tik daudz, lai cūkgaļu nevajadzētu importēt. Mēs tagad savā valstī gadā izaudzējam aptuveni 500 tūkst. cūku. Vajag vēl 100 tūkst., ja nevēlamies, lai cūkgaļu ievestu.
Ciltsdarbā sadarbojamies ar SIA Agrosels un esam apmierināti. Turklāt ES nav noteikts, kuru šķirni audzēt, varam izvēlēties paši. Agrosels iepērk bioproduktu un sēklo augstvērtīgākos dzīvniekus, veidojot šķirņu kodolu. Tiek izvēlēta tāda sistēma, lai iegūtu vēlamo rezultātu – sivēnmāšu augstu auglību, ātraudzību, vajadzīgās nobarojamo cūku īpašības, labu gaļas iznākumu ar niecīgu speķa kārtu u.c. Tādējādi ciltsdarba firma palīdz savām sadarbības saimniecībām, jo tām izpaliek rūpes pašām meklēt bioproduktu vai vaisliniekus ārzemēs. Tam ir liela nozīme, jo transporta izmaksas, pārvadājumi izmaksā ļoti dārgi.
Tagad pārliecinos, ka citu valstu ierēdņi ļoti aktīvi Briselē lobē savus ražotājus un savas nozares. Arī mūsu ierēdņiem pienācis laiks to darīt, jo lielāko daļu ES prasību esam izpildījuši. Pašlaik apstākļi it kā ir vienādi, bet vinnē tas ražotājs, kura produkcijai zemāka pašizmaksa. Piemēram, ja kādā valstī apmaksā cūku slimības apkarošanas programmu, bet Latvija tur neiesaistās,- mēs zaudējam. Ja atbalsts no pašu valsts vai ES ir dabūjams, tas jāizmanto. Kā to izdarīt, tas, lūk, jāzina ierēdņiem, kas strādā Briselē.