Ražība

Pētījumi bioloģiskai lauksaimniecībai

Skrīveru zinātnes centra pētnieki 16. jūlijā aicināja pie sevis zemniekus, kas saimnieko, ievērojot bioloģiskās lauksaimniecības prasības.
Lauksaimniecības zinātņu doktors Jānis Vigovskis informēja, ka Skrīveros atrodas lielākais sertificētais bioloģiskais lauks zinātnes un sēklaudzēšanas vajadzībām Latvijā. Tā kopplatība ir 43 ha, no tiem 30 ha jau sertificēti, bet 13 ha veic pirmā gada sertifikāciju. Laukā izveidota 7 lauku augu seka: ziemas rudzi, sarkanais āboliņš sēklai, kartupeļi, mieži, auzas, ganību airene sēklai, ziemas rapši. Viena lauka platība ir 4,5 hektāri.
Pētījumu mērķis - pierādīt, ka, strādājot pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodes, var izaudzēt labu ražu un bioloģiskā lauksaimniecība ir normāla lauksaimniecība, kas saimniekam nodrošina iztiku. Vienlaikus tiek arī noskaidroti labākie paņēmieni, kā, audzējot zaļmēslojumu, var nodrošināt augus ar barības elementiem, atrast piemērotākās šķirnes bioloģiskajai lauksaimniecībai. Lai Latvijā izveidotu bioloģiskās lauksaimniecības sēklkopības sistēmu, Skrīveros uzsākta šim saimniekošanas novirzienam piemērotāko zālāju, vasarāju graudaugu, kartupeļu un vasaras rapšu šķirņu pārbaude. Sadarbībā ar firmām tiek pētīts, kā, saimniekojot atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, ierobežot augu slimības.
Referātu par augu izcelsmes augu aizsardzības līdzekļiem nolasīja profesors Māris Daugavietis. Viņš raksturoja skuju ūdens ekstraktu Ausma, preparātu Fitoekols IF un skuju pulveri SM 87. Profesors uzskata, ka katru gadu mežā satrūdēšanai paliek 360-400 tūkst. t skuju. Ja tās izmantotu augu aizsardzības līdzekļu ražošanai, lauksaimniecība, īpaši bioloģiskā, gūtu lielu atbalstu.
Šajā gadā Skrīveros vasaras rapšu sējumos pārbauda a/s Biolat Māra Daugavieša laboratorijā ražotā augšanas stimulatora Ausma efektivitāti. Preparāts iegūts no skujām, satur dabiskus augšanas stimulatorus un mikroelementus. Tas veicina augu apsakņošanos, stimulē auga augšanu, ziedēšanu, tādējādi pozitīvi ietekmējot ražas lielumu un kvalitāti. Savukārt kartupeļu un miežu sējumos Skrīveros J. Vigovska vadībā pārbauda kodni Fitoekols-IF. No M. Daugavieša un J. Vigovska informācijas izriet, ka līdz šim preparāts sertificēts augu aizsardzībai pret miltrasu, pelējumu, puvēm un citām sēnīšu slimībām, kā arī pret laputi, baltblusiņu, tripsi, zemeņu ziedu smecernieku un citiem kaitēkļiem. To izmanto arī sēņu infekciju ierobežošanai, uzglabājot augļus, dārzeņus, gumus un sīpolus, kā arī sēklu apstrādei. Skuju pulvera SM 87 efektivitāti pārbauda vasaras rapšu sējumā. Preparāts darbojas kā efektīvs kaitēkļu atbaidītājs (repelents), tam piemīt arī augu ziedēšanu un ražu stimulējošas īpašības.
M. Daugavietis informēja, ka tas ir pārbaudīts un labi darbojas pret avenāju - zemeņu smecernieku, sīpolu ziedu mušu, burkānu mušu, krustziežu spradžiem, pret gladiolu tripsi un citiem kaitēkļiem.
Egīls Auzenbahs no firmas Dārza Apgāds ziņoja par augu un dzīvnieku izcelsmes preparātiem augu aizsardzībai un kultūraugu mēslošanai. Semināra dalībnieki varēja arī iegādāties demonstrēšanai atvestos mēslošanas līdzekļus: universālo biomēslojumu Flanamat, kura sastāvā kaltēti putnu mēsli (NPK 4-3-2 ar mikroelementiem), DCM organisko mēslojumu zemenēm (NPK 6-5-10), DCM organisko mēslojumu rododendriem, skujeņiem un citiem acidofilajiem augiem (lēni šķīstošu mēslojumu, kas bez NPK satur arī magniju un dzelzi), Lawn Pur organisku zālienu mēslojumu pret sūnu (NPK 6-4-20-3MgO, kurā paaugstinātais kālija saturs pastiprina augu izturību pret izsalšanu), organisko kālija un slāpekļa šķidro papildmēslojumu Vināze augu papildmēslošanai caur lapām bioloģiskajā lauksaimniecībā un Eko-Fit aerosolu - organisku augu barošanas un aizsardzības līdzekli, ko var lietot augu papildmēslošanai un kaitēkļu (laputs, tripša, zāģlapsenes, kartupeļu lapgrauža, meža kaitēkļu), un augu sēņu slimību (pelēkās puves, fitoftora, neīstās miltrasas, fuzariozes) profilaksei un kuru var lietot arī kā repelentu un baktericīdu.
Šogad J. Vigovska vadībā Skrīveros uzsākta bioloģiskā mēslošanas līdzekļa Flanamat pārbaude uz kartupeļiem un miežiem.
Par firmas Bioefekts ražotajiem preparātiem pastāstīja speciāliste Daina Daija. Kopš 2003. gada Dr. agr. Lilija Borovko uzsākusi pētījumus vasaras rapšu augu aizsardzībā, lai iegūtu bioloģiski tīru produkciju. Sakņu slimību ierobežošanai rapšu sēklas apstrādātas ar trihodermīnu, azotobakterīnu un mikrobioloģisko preparātu germīnu, kas iznīcina patogēnās sēnes augsnē, paātrina sēklu dīgšanu, veicina spēcīgākas sakņu sistēmas un virszemes auga daļas attīstību. Sausplankumainības, neīstās miltrasas un sausās puves ierobežošanai rapšu ziedēšanas laikā augi apsmidzināti ar trihodermīna šķīdumu. Spradža apkarošanai rapšu sējumos Skrīveros pārbauda Koku pelnu šķīdumu U un minerāleļļas Ultra-Fine efektivitāti
Irina Miške informēja par SIA Fitofarm ražoto preparātu pārbaudi Latvijā.
Maģ. agr. Maruta Spārniņa sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniecēm Dr. habil. ķīm. Gaļinu Teliševu un Dr. ķīm. Gaļinu Ļebedevu šogad uzsākusi augu attīstības aktivizatora lignosilīcija pārbaudi sarkanā āboliņa un lucernas sējumos.
Uz lauka semināra dalībnieki varēja pārliecināties, kā dažādas graudaugu šķirnes aug bioloģiskajā laukā. Rudzu un ziemas kviešu šķirnes sevišķi neatšķīrās, bet bija acīmredzams, ka ar ziemas miežiem nav ko aizrauties, no tiem nekas labs mūsu apstākļos nav gaidāms. Skrīveros bioloģiskajā laukā 2003. gadā uzsākta ziemas rudzu šķirņu "Duoniai"un "Valdai" un ziemas tritikāles "Ulrika", "Falmoro", "Prego" un "Michas" pārbaude. Sadarbībā ar Vācijas zemnieku Volfgangu Jorgi pārbauda Vācijā audzētās bioloģiskās lauksaimniecības ziemas rudzu šķirni "Martin Schmit", vairākas kviešu šķirnes un Spelta kviešus.
Maģ. agr. Maruta Spārniņa bioloģiskajā laukā pārbauda sarkanā āboliņa šķirnes "Dīvaja", "Ārija", Dižstende" un "Skrīveru agrais", bastardāboliņu "Menta", lucernu "Skrīveru", kā arī sarkanā āboliņa un bastardāboliņa maisījumu ar timotiņu "Agris", kamolzāli "Priekuļu 30", hibrīdo aireni "Saikava", pļavas auzeni "Silva". Lai saistītu bioloģisko slāpekli, stiebrzāles iesētas kopā ar viengadīgo lupīnu.
J. Vigovska vadībā šogad Skrīveru bioloģiskajā laukā pārbauda sešas vasaras miežu šķirnes: "Abava", "Rasa", "Rūja", "Sencis", "Idumeja" un "Malva". Šajā gadā auzu šķirņu pārbaudi neveic.
L. Borovko, lai noskaidrotu bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotākās vasaras rapšu šķirnes, pārbauda piecas šķirnes: "Iris", "Olga", "Amica", "Senators" un "Sponsor", bet J. Vigovskis divas vasaras ripša šķirnes: "Kulta"un "Valo".
Šajā gadā pēc vienotas metodikas šķirņu pārbaude bioloģiskajai lauksaimniecībai notiek arī Priekuļos, Stendē un Vecaucē.