Ražība

Augs aizsargā augu

Tā kā strauji tiek paaugstinātas prasības vides aizsardzībā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, pārtikas drošībai un nekaitīgumam, un līdz ar to izvēršas bioloģiskā lauksaimniecība, tiek meklēti jauni, mūsdienu prasībām atbilstoši augu aizsardzības līdzekļi. Viens no virzieniem ir augu valsts izcelsmes dabasvielu vai fitopesticīdu izmantošana augu aizsardzībā.
Diemžēl, risinot šo jautājumu, nereti saglabājas tradicionālā nostādne - tiek meklētas kukaiņiem un slimībām toksiskas dabasvielas ar plašu darbības spektru. Šādu izvēli veicina ķīmisko pesticīdu ražotāji.
Tomēr daba savā attīstībā nav programmējusi plaša darbības spektra indīgu savienojumu izmantošanu, kas iznīcina visu dzīvo, nesadalās dabiskos procesos un uzkrājas vidē. Gandrīz visi kukaiņi barībai izmanto vienu augu sugu, ģinti vai dzimtu, piemēram, krustziežus vai citu, vairums kaitēkļu ir nosacīti monofāgi. Līdzīga situācija ir arī ar augu slimībām.
No savējo vidus
Acīmredzot jautājums par augu valsts izcelsmes augu aizsardzības līdzekļu izveidi jābalsta uz divām aksiomām.
1. Lai tiktu nodarīts kaitējums kādam cilvēka audzētam kultūraugam, kaitēklim vai slimībai, šis barības augs ir jāatrod.
Ir pierādīts, ka kaitēkļi savu barības augu atrod pēc auga izdalītās smaržas, turklāt tā var kalpot kā atbaidītāja (repelents) vai pievilinātāja (atraktants). Smaržu pievilinošās īpašības sekmīgi izmanto cīņā ar kaitēkļiem, piesaistot, savācot un iznīcinot kaitēkļus, piem., augļu dārzos. Par smaržu izmantošanu kā kaitēkļu atbaidītāju vai barības bāzes dezorientieri pētījumu ļoti maz, kaut gan smaržas varētu būt spēcīgs augu aizsardzības līdzeklis. Acīmredzot atbaidošajai smaržai jābūt stiprākai par pievilinošo. Šis princips nav piemērojams slimību izplatības novēršanai, ja vien smaržvielām nepiemīt fungicīdas īpašības.
2. Ja kaitēklis vai slimība nonākusi uz auga, tā ķīmiskajam sastāvam jābūt piemērotam kā kaitēkļa vai slimības barības bāzei.
Kuras specifiskās savienojumu grupas ir pievilcīgas un kuras nepiemērotas konkrētam kaitēklim vai slimībai, pētījumu trūkst. Pēc ķīmiskā sastāva augi būtiski atšķiras ar fenolsavienojumu un lipīdu sastāvu, kas acīmredzot arī nosaka barības izmantojamību.
Sūcējtipa kaitēkļiem ir šaurāks izmantojamo savienojumu spektrs, kā, piemēram, lapgraužiem, kas barībai izmanto visu auga organisko savienojumu kompleksu.
Daudz jutīgākas pret barības bāzi ir augu slimības, jo pat vienas sugas atsevišķu augu eksistence ievērojami atšķiras.
Uz minēto loģisko spriedumu un zināšanu bāzes ir formulēti pamatprincipi un filozofija fitopesticīdu izstrādāšanai: auga fitopesticīdu izstrādāšanas un lietošanas filozofija ir pārnest organiskos savienojumus no viena auga uz citu, no vienas ekosistēmas uz citu, lai novērstu barības augu atpazīstamību un izmainītu kaitēkļu un slimību barības bāzes īpašības. Jo atšķirība starp augu ģenētisko izcelsmi, ekosistēmām un klimatiskajiem reģioniem lielāka, jo fitopesticīdu aktivitāte ir augstāka.
Ar šādu filozofiju pirms 25 gadiem Mežzinātnes institūtā Silava tika uzsākti pētījumi par priedes un egles skuju un no tām izdalītu savienojumu izmantošanu kultūraugu aizsardzībā. Laika posmā no 1986. līdz 1988. gadam tika izmēģināta un uzsākta skuju pulvera SM-87 ražošana. Izmēģinājumi apliecināja iespēju sekmīgi cīnīties ar kaitēkļiem (aveņu un zemeņu ziedu smecernieks, sīpolu muša, burkānu muša, krustziežu kaitēkļi u.c.), izmantojot skuju pulveri kā smaržas repelentu. Šobrīd skuju pulveris reģistrēts Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā (Nr. 0237), iekļauts kā aktīvā viela ES regulas Nr. 771/2004 pielikumā.
Skuju ūdens ekstrakts nedeva gaidīto augu aizsardzības efektu, bet izrādījās labs apsakņošanas, ziedēšanas un ražas stimulators. Tagad plaši ūdens ekstrakta izmēģinājumi veikti arī Lielbritānijā, un šogad to izmēģina astoņās ES valstīs. Preparāts ar nosaukumu Ausma reģistrēts Latvijā, reģ. Nr. 0236.
Izvirzīto hipotēzi visā pilnībā apstiprināja ar nepolāriem šķīdinātājiem iegūto skuju ekstraktvielu, galvenokārt sveķskābju un taukskābju, lietošana augu aizsardzībā. Preparātam Fitoekols IF (reģ. Nr. 0239) piemīt gan insekticīdas, gan fungicīdas īpašības.
Pasaules praksē augu aizsardzībā lieto Nīmkoka ekstraktus, tējas koku eļļu, tāleļļas, priedes ēteriskās eļļas u.c. fitopesticīdus. Latvijā reģistrēti minēto augu ekstraktu un skuju ekstraktvielu maisījumi ar tirgus nosaukumiem Timorex, Ekofits, Pimorex u.c.
Iespējas izstrādāt un lietot videi draudzīgus un nekaitīgus fitopesticīdus ir neierobežotas, gan izmantojot tautas pieredzi dažādu uzlējumu lietošanā, gan meklējot jaunus izejvielu resursus. Fitopesticīdu konkurenci ar ķīmiskajiem pesticīdiem var nodrošināt ne tikai arvien stingrākās pesticīdu nekaitīguma prasības, bet arī lietotājam pieņemama cena. Tādēļ ir svarīgi izmantot lētas izejvielas. Par vienu no tām uzskatāms koku zalenis, kas kā atliekas paliek cirsmās, aptuveni 360 tūkst. t gadā.