Ražība

Piemērotāko šķirņu noteikšana bioloģiskās lauksaimniecības sēklkopjiem

Viena no aktuālākajām problēmām bioloģiskajā lauksaimniecībā ir augu šķirņu izvēle, kas būtu piemērotas šim ražošanas virzienam. Audzēšanai ieteikto šķirņu katalogā pašlaik tiek piedāvāts liels konvencionālajai (tradicionālajai) lauksaimniecībai piemēroto šķirņu klāsts, bet bioloģiskajai audzēšanai tādu nav.
Kopš 2003. gada Skrīveros un vēl trijās vietās Latvijā - Priekuļos, Stendē un Vecaucē - pēc vienotas LBLOA apstiprinātas metodikas uzsākti dažādu kultūraugu šķirņu salīdzinājumi, lai noteiktu to piemērotību audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Izmēģinājumos audzētas četras vasaras miežu šķirnes: "Abava" (standarts), "Rasa," "Rūja", "Sencis"; četras auzu šķirnes: "Laima" (standarts), "Arta", "Līva", "Māra" un sešas kartupeļu šķirnes: "Sante"(standarts), "Lenora", "Brasla"(standarts), "Zīle", "Bete", "Magda".
Izmēģinājums iekārtots smilšmāla augsnē ar neitrālu reakciju pHKCl 6,74, kustīgā fosfora saturu 162,0 mg kg-1, kustīgā kālija saturu 128,0 mg kg-1, organiskās vielas saturu augsnē - 33,4 g kg-1. Priekšaugs - aizņemtā papuve (ziemas rudzi).
Laika apstākļi 2003. gada izmēģinājumu periodā bija ļoti mainīgi. Aprīlis - auksts un lietains, līdz ar to vasarāju sēja aizkavējās. Gaiss maijā iesila pamazām, naktīs gaisa temperatūra turējās zem 100C, zāles virskārtā naktī bieži bija salnas, temperatūrai pazeminoties līdz -40C. Savukārt 25.-26. maijā maksimālā gaisa temperatūra dienā sasniedza 28-290C un tika pārspēta līdz šim šajās dienās konstatētā gaisa maksimālā temperatūra. Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 0,70C zemāka par normu, savukārt nokrišņu daudzums - 75% no normas. Jūnija gaitā laikapstākļi bija visai kontrastaini; mēneša sākums silts un sauss, bet beigas lietainas un vēsas. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru 19,70C jūlijs bija Latvijā pēdējo 80 gadu laikā otrais siltākais vasaras vidus mēnesis. Augusts bija lietains. Nokrišņu daudzums - 151% no normas, pirmajā un otrajā dekādē saulainas dienas mijās ar lietus gāzēm. Augusta trešajā dekādē lija katru dienu, kad nokrišņu daudzums Skrīveros bija trīsreiz lielāks par normu - 292%. Vasarājiem tādējādi aizkavējās ražas novākšana un ievērojami pazeminājās ražas kvalitāte.
Vasaras miežu graudu ražas 2003. gadā Skrīveru zinātnes centra šķirņu salīdzinājumā atkarībā no šķirnes svārstījās no 2,19 līdz 3,2 t/ha (1. att.). Standartšķirnes "Abava "graudu raža bija 2,82 t/ha. Līdzīga raža iegūta arī no šķirnes "Rasa"- 2,84 t/ha. Augstāka miežu graudu raža - 3,20 t/ha iegūta, audzējot miežu šķirni "Sencis". Tā ļoti labus rezultātus devusi arī iepriekšējos gados Stendes selekcijas stacijā veiktajos bioloģiskās lauksaimniecības izmēģinājumos, kā arī šogad Skrīveros iekārtotajos bioloģiskās lauksaimniecības agrotehnikas izmēģinājumos. Tas norāda, ka miežu šķirne "Sencis" varētu būt piemērota audzēšanai bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās. Arī mieži "Abava" un "Rasa" pirmajā izmēģinājumu gadā uzrādīja labus rezultātus. Izmēģinājumu rezultāti parādīja, ka miežu šķirne "Rūja" 2003. gada agroklimatiskajos apstākļos bija mazāk piemērota bioloģiskās lauksaimniecības vajadzībām.
Auzu šķirņu salīdzinājumā (1. att.) Skrīveros visas pārbaudītās šķirnes deva ļoti labus rezultātus - graudu raža atkarībā no šķirnes bija 3,14 -4,02 t/ha. Visaugstāko graudu ražu izmēģinājumos nodrošināja auzu standartšķirne "Laima"- 4,02 t/ha. Nedaudz zemāka raža - 3,87 t/ha iegūta, audzējot auzas "Māra". Arī pārējās divas auzu šķirnes "Līva" un "Arta" nodrošināja samērā augstas graudu ražas - attiecīgi 3,45 un 3,14 t/ha. Pirmā gada izmēģinājumu rezultāti liecina, ka audzēšanai bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās piemērotākas varētu būt auzu šķirnes "Laima" un "Māra". Vēl jāpiebilst, ka auzas kā mazprasīga graudaugu kultūra bioloģiskās lauksaimniecības apstākļos deva ievērojami augstāku ražu nekā mieži.
Kartupeļu šķirņu salīdzinājumā Skrīveros šogad vidēji vēlajām šķirnēm bija augstāka bumbuļu raža nekā vidēji agrajām šķirnēm. Vidēji vēlajām šķirnēm raža bija 20,75-30,14 t/ha, bet vidēji agrajām - 19,90-20,29 t/ha (2. att.). Vidēji vēlo šķirņu grupā standarta šķirnei "Brasla" bija 24,17 t/ha liela bumbuļu raža, bet augstākā - 30,14 t/ha - iegūta no šķirnes "Bete". Savukārt šķirnes "Magda" un "Zīle" ražībā nedaudz atpalika no iepriekš minētajām - attiecīgi 20,75 t/ha un 22,39 t/ha. Vidēji agro šķirņu grupā abām pārbaudītajām šķirnēm bija līdzīga bumbuļu raža. "Sante" (standartšķirne) - 19,90 t/ha, "Lenora"- 20,29 t/ha.
Vācot kartupeļu ražu tika uzskaitīti arī nestandarta kartupeļu bumbuļi (diametrā <3 cm). Kartupeļu šķirnēm "Brasla", "Bete" "Lenora" tie veidoja 9% no kopējās ražas. Mazāk nestandarta bumbuļu konstatēts "Santei" un "Magdai"(7%), un mazākais nestandarta bumbuļu iznākums bija kartupeļu šķirnei "Zīle".
Pēc pirmā izmēģinājumu gada rezultātiem bioloģiskās lauksaimniecības apstākļiem piemērotākās šķirnes izrādījās mieži "Sencis", "Abava" un "Rasa", auzas "Laima" un "Māra", kartupeļi "Brasla", "Bete" un "Zīle".
Šogad un turpmākajos gados izmēģinājumi turpināsies un tiek iekārtoti atbilstoši Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas metodikai (SĪN tests).