Ražība

Cietes kartupeļu pārstrādes sezonu gaidot

Eiropas Savienībā (ES) kartupeļu cietes ražošana ir ierobežota un stingri reglamentēta. Latvijai ir piešķirta kvota 5778 t cietes ražošanai - 0,3% no ES kopējās kvotas. ES kartupeļu cieti ražo septiņās vecajās dalībvalstīs 25 uzņēmumos, kā arī kvota ir piešķirta piecām jaunpienācējām valstīm. Latvijā vienīgais kartupeļu cietes ražotājs ir SIA Aloja Starkelsen. EK regulas Nr. 2235/2003 un Nr. 2236/2003 nosaka, cik daudz kartupeļu nepieciešams attiecīgā cietes daudzuma saražošanai, kādas ir kvalitātes prasības, kā arī minimālo iepirkuma cenu un kompensāciju (subsīdiju). Šie noteikumi iestrādāti cietes kartupeļu audzēšanas līgumā, kurš saskaņots ar Lauku atbalsta dienestu (LAD).
Lai saražotu 5778 t cietes, nepieciešamas 28890 t kartupeļu ar 17,0% cietes saturu. Tieši šāds kartupeļu apjoms ir sadalīts starp 155 audzētājiem, ņemot vērā iepriekšējo triju gadu rezultātus un saimniecību izaugsmi - ieguldījumus cietes kartupeļu audzēšanā.
ES noteikumi kartupeļu cietes ražošanai mums bija zināmi, un audzētāji par tiem tika savlaikus informēti. Šajā ziņā pārsteigumiem nevajadzētu būt. Šā gada audzēšanas līguma nosacījumos tomēr ir dažas stingrākas prasības un izmaiņas. Katram audzētājam ir stingri noteikts izaudzējamo cietes kartupeļu apjoms. Labas ražas gadījumā to drīkst pārsniegt par 5%.
Augstākas ir kvalitātes prasības. Nedrīkst piegādāt kartupeļus ar cietes saturu mazāku par 13,0%, kā arī nekvalitatīvus kartupeļus, kuros ir vairāk par 22% netīru bumbuļu vai apsalušu kartupeļu īpatsvars pārsniedz 30%. Katram audzētājam jāievēro piegādes grafiks, kas visiem ir vienmērīgi sadalīts pārstrādes sezonā - no augusta beigām līdz decembra sākumam. Samaksa tiks aprēķināta eiro, saskaņā ar regulām, un pārrēķināta latos atbilstoši valūtas kursam piegādes dienā. Par vienu tonnu kartupeļu ar cietes saturu 17,0% audzētājs saņems noteikto minimālo cenu 35,66 EUR/t un kompensāciju 11,12 EUR/t,- tad, ja Latvijas valdība to maksās solīto 55% apmērā. Turklāt cietes kartupeļu audzētāji saņems paredzēto platības maksājumu. Pārstrādes uzņēmums savukārt papildus piemaksās par kartupeļiem, kuros cietes saturs pārsniegs 23,0%.
Kopējā kompensācija audzētājam, kuru aprēķinās LAD, nevarēs pārsniegt 55,43 EUR/t par cieti. Jau šobrīd ir noteikts valūtas kurss atbalsta maksājumiem - 0,660405 EUR/Ls.
Stādījumu apsekošanas rezultāti
Šogad cietes kartupeļi ir iestādīti 1219 ha platībā. Tos apsekojot, bija redzama visai atšķirīga aina. Iedzīvinātie bumbuļi spēja ievērojami ātrāk sadīgt un augšanas procesu turpināja arī vēsajā laikā. Turpretī neiedzīvinātie bumbuļi, iestādīti aukstā zemē, turpināja miera periodu. Iestādītie kartupeļi neuzdīga 3-6 nedēļas. Aukstajā zemē bumbuļus vairāk skāra rizoktonioze. Stādījumu kvalitāte ir ļoti atkarīga arī no sēklas kvalitātes. Arī šajā vasarā atsevišķos tīrumos bija vērojama bumbuļu fizioloģiskā novecošanās (jau aizmetušies jaunie kartupelīši, bet tālākā augšana nenotiek), tādēļ stipri izretinājās stādījumi. Lielas raizes sagādāja mežacūku apciemojumi.
Agrāk nekā iepriekšējos gados parādījās lakstu puve. Alojas apkārtnē cietes kartupeļu laukos tā tika konstatēta jau 9. jūlijā. Vairums audzētāju gan prot sekmīgi apkarot lakstu puvi. Bet problēmas radīja lietainais un vējainais laiks jūlijā, kad patiešām bija grūti laikus pienācīgi nomiglot stādījumus. Šajā ziņā ļoti noderīga ir precīza laika prognoze. Diemžēl Hidrometeoroloģiskā centra laika prognozes joprojām ir bezatbildīgi paviršas. Jau otro gadu cietes kartupeļu audzētāji var izmantot vienīgi prognozi, ko sniedz Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības ar Zemkopības ministrijas (ZM) atbalstu iegādātā Plant Plus programma, izmantojot divu lokālo meteoroloģisko staciju (izvietotas Ungurpilī un Carnikavas pagastā) datus.
Ražas un cietes satura prognoze
Cietes kartupeļu audzēšana, pat vairāk nekā citas lauksaimniecības kultūras, ir atkarīga no laikapstākļiem (gaisa temperatūras, nokrišņu daudzuma, saules radiācijas). Tie īpaši iespaido cietes saturu kartupeļos. Pēdējos desmit gados vidējais cietes saturs ir svārstījies no 16,3% 2001. gadā līdz 20,6% 2002. gadā. Salīdzinājumam: pēc pašreizējiem samaksas noteikumiem, audzētājs par šādiem kartupeļiem saņemtu attiecīgi minimālo cenu 34,19 un 41,84 EUR/t + kompensāciju (55%) - 10,63 EUR/t un 13,01 EUR/t. Neraugoties uz vēso pavasari ar salnām un vēsu, lietainu vasaru, kartupeļu ražas ziņā šis gads varētu būt labs. Kontroles rakumos 16. augustā bumbuļu raža svārstījās no 21-34 t/ha. Cietes saturs paraugos ir dažāds: šķirnei "Brasla" 13,2-18,2%, "Tomensa" - 17,5-20,5%, "Kuras" - 14,5-18,8 %.
Rūpnīcā 20. augustā notika cietes kartupeļu audzētāju sanākšana, kurā analizējām gaidāmo cietes ražu, demonstrējām jaunumus rūpnīcā. Tie galvenokārt saistīti ar kartupeļu pieņemšanu. Iegādāti jauni platformas svari kravu svēršanai, pārvietota laboratorija, ierīkoti jauni vārti, lai transportlīdzekļu kustība notiktu vienā virzienā.
Pirms šīs sanāksmes veicām kontrolrakumus SIA Aloja Agro izmēģinājumu un ražošanas laukos. Izmēģinājumu rezultāti apkopoti tabulā.
Ražošanas laukos cietes saturs ir augstāks, dažām šķirnēm atšķirība ir pat no 2,0 līdz 2,5%.
Turpmākā cietes uzkrāšanās būs atkarīga no laikapstākļiem. Optimālā temperatūra cietes veidošanai ir 17-23oC. Vidēji vēlīnajām šķirnēm (tādas ir vairums mūsu ieteikto) visintensīvāk cietes uzkrāšanās notiek 70.-90. dienā pēc stādīšanas (augusta pirmajā pusē) un turpinās līdz 110.-120. dienai (septembra vidum).
Ieteikumi
Novākt kartupeļus laikā, kad cietes saturs bumbuļos ir visaugstākais
Audzētāji daudzkārt ir pārliecinājušies, ka dažām šķirnēm vienā laukā cietes saturs paraugos atšķiras pat par 2%.
Galvenais iemesls tam ir augsnes struktūras, mitruma un mēslojuma nevienmērīgums. Jāņem vērā, ka cietes saturs bumbuļos mainās, augam fizioloģiski novecojot. Visaugstākais cietes saturs bumbuļos ir pirms dabīgas lapu atmiršanas. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad lapas atmirst pēc lakstu puves bojājumiem, vai desikantu lietošanas. Praktisks ieteikums - novākt kartupeļus, kad lapas sāk brūnēt, tas ir, aptuveni 50% lapu ir nodzeltējušas. Lai plānotajā laikā panāktu šādu stāvokli, tas atkarīgs no audzētāja pieredzes un meistarības šķirnes izvēlē, mēslojuma (galvenokārt slāpekļa) devas aprēķina, lakstu puves apkarošanas. Šogad vēsā laika dēļ augsnē lēnāk notiek organisko vielu mineralizācijas procesi, kavējas augu attīstība, svarīgi ir ilgāk saglabāt kartupeļu dzīvotspēju. Tāpat bija jāparedz lielāks miglojumu skaits.
Sagatavoties īslaicīgai kartupeļu uzglabāšanai
Šogad visiem audzētājiem jāņem vērā, ka trešā daļa kartupeļu būs jāpiegādā novembrī. Tāpēc jānodrošina to uzglabāšana, lai kartupeļi nebojātos. Daudziem audzētājiem šādas īslaicīgas uzglabāšanas pieredzes nav. Iesakām konsultēties ar pieredzējušiem audzētājiem. Galvenie ieteikumi ir:
· laikus sagādāt nepieciešamos materiālus, lai pasargātu no lietus un iespējamā sala;
· neriskēt ar novēlotu novākšanu, uzglabāt sausā laikā vāktus kartupeļus.
Agrie kartupeļi jau tuvojas veģetācijas perioda beigām, un pirmās kravas uz pārstrādi tiks piegādātas 27. augustā, bet daudzi lauki vēl ir zaļi. Tajos jāturpina miglojumi pret lakstu puvi, lai turpinātos ražas veidošanās un cietes uzkrāšanās. Īpaša uzmanība jāvelta vēlajām šķirnēm - "Kuras", "Werba", "Zdabitak" un citām, kā arī vēlu stādītajām, kuras joprojām zied.
Sarūpēt kvalitatīvu sēklu nākamajam gadam
Vairums audzētāju ievēro mūsu ieteikumus, kā to arī paredz audzēšanas līgums, un katru gadu savos laukos pavairo atjaunotu sēklas materiālu. Tomēr joprojām vairums audzētāju neizmanto visas iespējas, lai nodrošinātos ar kvalitatīvu cietes kartupeļu sēklu. Daudzkārt runāts par to, ka sēkla ir jāaudzē iespējami izolētā laukā, jālieto atšķirīgs mēslojums, jāveic slimo ceru izlase. Rudens periodā svarīgi ir nobriedināt bumbuļu mizu, lai mazinātu mehāniskos bojājumus, novākt maksimāli sausā laikā, lai sagatavotu sēklu uzglabāšanai.
Šķirņu izvēle ir katra saimnieka paša ziņā. Nepieciešamo informāciju var iegūt, sekojot izmēģinājumiem SIA Aloja-Agro (Limbažu rajonā), z/s Piekalnes (Valkas rajonā), z/s Lielgreiži (Valmieras rajonā) un Priekuļu selekcijas stacijā.