Ražība

Piena ražotājs Eiropas kuļmucā

Kā zināms, uz tiešās tirdzniecības piena kvotas rezervi pavasarī (….) bija neliels pieprasījums. Arī līdz 1. septembrim Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs nesaņēma lielu pieteikumu skaitu. Tātad rezerves vēl ir.
Jāatzīst, ka pieteikšanos uz tiešās tirdzniecības kvotu ierobežo nosacījums: pieteikties var tikai tās piena ražotāju saimniecības, kuras palielinājušas ganāmpulku ar pašu izaudzētajām telītēm. Nereti gadās tā: pirmpienes gan ir, toties vecās govis tiek brāķētas, un ganāmpulka palielinājums iznāk niecīgs vai tā vienkārši nav. Tādējādi iepriekš minētais nosacījums nav izpildāms.
Vienlaikus vērojama cita parādība - kaut arī ganāmpulku neesam palielinājuši, piena izslaukums no govs ievērojami pieaudzis. Rezultātā - kvotas pietrūks tām saimniecībām, kurās palielinājies izslaukums no govs. To redzu arī savā saimniecībā.
Kāpēc palielinājušies izslaukumi
Iemesli, kāpēc palielinājušies izslaukumi, ir visiem zināmi: zemnieki ievieš jaunas tehnoloģijas, lopi tiek labi turēti un tiek izmantots labs ģenētiskais materiāls - saimnieki ieguldījuši lielus līdzekļus, lai govis sēklotu ar izciliem vaisliniekiem. Šīs govis jau sāk atnesties, un labās pirmpienes dod jūtami vairāk piena.
Izslaukumu ietekmē arī tagadējā augstā piena cena: govis ir iespējams labāk pabarot. Piemēram, šopavasar bija vēss laiks, un tātad zālē mazāk olbaltuma kā parasti, bet - arī ganību laikā varējām izbarot rapšu raušus, kombinēto spēkbarību. Iepriekšējās piena cenas to neļāva.
Saimnieki tagad meklē, kur nopirkt šķirnes teles. Daudzi ir apmierināti ar Jaunpils lopkopības stacijā iegādātajām, tās gan ir labas, bet padārgas. Arī dažas statūtsabiedrības pārdod slaucamās govis - to pircēji gan pirmajā gadā uz dižiem izslaukumiem nevar cerēt. Taču, ja tās labi baros, gada laikā izslaukums celsies.
Kāds labums no Piena ceļa
Mūsu kooperatīvās sabiedrības mērķis - iepirkt pēc iespējas lielāku daudzumu ekstra klases piena un to pārdot par izdevīgu cenu. Piena ceļš iepērk pienu no ražotājiem un pārdod to pārstrādes uzņēmumiem. Izveidojusies sadarbība ar Rīgas piena kombinātu (RPK) un Tukuma pienu. Tagad, kopš jūlija, tiem piebiedrojies arī Valmieras piens. Pārstrādes uzņēmumi izturas labvēlīgi, domstarpību mums nav, jo esam centušies sakārtot savu darbu, it īpaši analīžu paraugu ņemšanā.
Iekams sākam pirkt pienu no kādas saimniecības, divas nedēļas šo pienu pārbaudām diendienā. Tas ir liels, taču nepieciešams darbs, jo maksājam par katras dienas piena kvalitāti atsevišķi. Ja kādu dienu piens nav augstākās kvalitātes, to saimnieks uzreiz pamana savā makā un var kļūmi izlabot. Maksājam trīsreiz mēnesī. Varbūt pats svarīgākais ir tas, ka piena ražotājiem tagad ir informācija par pienu, jo tā ietekmē katra uzņēmēja turpmāko attīstību.
Attīstās arī mazie un vidējie
Valstī nav informācijas par mazo un vidējo govju ganāmpulku izslaukumiem. Aptuveni ir zināms, cik ir ganāmpulku un cik daudz piena nodod pārstrādei. Toties itin nekā - par to daudzumu, ko pārdod tiešajā tirdzniecībā. Tagad Piena ceļā redzam, ka īstenībā ir ļoti labas mazas saimniecības ar labiem izslaukumiem un augstvērtīgu pienu.
Saimniecību progress ir jūtams. Ne Piena ražotāju asociācija, ne Piena ceļš īpaši nevāc ziņas par to, kā mazās un vidējās saimniecības strādājušas agrāk, iekams kļuva par mūsu biedriem. Toties nu ir prieks redzēt, ka mazie spēj strauji samazināt somatisko šūnu skaitu pienā. Un to apliecina arī saimniecības ienākumi.
Jā, no piena pārdevēju vidus atkritīs tās mazās saimniecības, kas turēs govis tikai savas ģimenes uzturam vai tūristu apkalpošanai. Tas jau notiek. Bet nu arī mazajiem ir pieejami ES atbalsta maksājumi par citām nodarbēm laukos.
Īpašs gandarījums, ka tās vidējās Piena ceļa saimniecības, kas kļuvušas par mūsu biedriem un pārliecinājušās, ka naudas ziņā vinnējušas, lūdz palīdzēt iegādāties, piemēram, piena dzesētājus. To starpā ir tādas, kas pāriet uz gluži jaunām fermām, un tādas, kas iesniegušas projektus ES struktūrfondiem. Dažām saimniecībām ienākumi par pienu pat dubultojušies!
Tirgus, kooperācija un izmaksas
Mums par pārsteigumu, kooperatīvajā sabiedrībā tagad iestājas arī saimniecības, kam jau noslēgti līgumi ar pārstrādes uzņēmumiem. Šīs saimniecības grib kļūt par mūsu atbalstītājām. Domāju, saimnieki ņem vērā izmaiņas tirgū, un, būdami kooperatīvās sabiedrības biedri, gūst drošību. Arī iepriekšējie gadi ir pierādījuši - ja uzņēmums bankrotē, saimnieks ir kā no laivas izmests.
Domāju, ka sapriecāties par labo piena cenu pārāk nevajag, jo, ņemot vērā resursu sadārdzinājumu, tā ir tikai par pāris santīmiem augstāka nekā līdz pērnajai ziemai. Sarežģījumus rada lielā elektroenerģijas cenu atšķirība saimniecībās. Kilovata cena gan vienāda, bet dažādās piemaksas cenu sadārdzina. Arī akcīzes palielinājums nenosedz degvielas izmaksu kāpumu. To mēs paredzēt nevaram. Salīdzinot ar piena cenu Eiropā, tik bagāti neesam - tur saņem 18-19 sant./kg.
Varbūt Latvijā reiz pienāks laiki, kad tagadējās zemnieku piena kooperatīvās sabiedrības gribēs apvienoties, lai veidotu lielākas sadarbības organizācijas. Tad situācija mainītos.
Arī bez sadarbības starp dažādām nozarēm nevar saimniekot. Piemēram, tagad strādājam ar lopbarības firmām, vēlamies atrast lētākos un izdevīgākos variantus. Igaunijā ir jauna sausā piena rūpnīca, kas piedāvā trīs piena pulverus, arī teļu lopbarību. Lietuva piedāvā kukurūzu un rapšus. Tikāmies ar firmas Latvijas ķīmija speciālistiem.
Gaidot Eiropas piena standartu
Esmu daudz fermu redzējusi Polijā, Vācijā, Somijā un citās valstīs - tur bieži netiek ievērota ne puse to prasību, kādas tagad spēkā pie mums. Domāju, ka Latvijā daudz kas mainīsies uz labo pusi, kad 2006. gadā tiks ieviests Eiropas piena standarts - līdz 50 tūkst. baktēriju un līdz 300 tūkst. somatisko šūnu. Tāds ir mūsu ekstra klases piens.