Ražība

Ilgdarbīgie minerālmēsli

Dārzeņu un puķu kultūru mēslošana prasa daudz laika, darba un līdzekļu. Jo īpaši tas attiecas uz papildmēslošanu. Dārzkopju vēlēšanās, protams, ir iedot visu vajadzīgo mēslojumu vienā reizē - pamatmēslojumā. Taču ar parastiem minerālmēsliem tas nav iespējams, jo augi, īpaši augšanas sākumā, pret pārbagātu sāļu koncentrāciju ir jutīgi. Turklāt daudz barības elementu veģetācijas periodā izskalojas - ar nokrišņiem vai laistot. Īpaši šaurs optimālais diapazons ir slāpeklim, jo minerālās formas slāpeklis substrātā galvenokārt ir nitrātu veidā, tātad viegli izskalojas. Tādējādi iespējama gan pārmēslošana, gan ievērojami zudumi.
Ilgdarbīgiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem parasti:
1) ir pārklāta aizsargplēve, piemēram, parafīns;
2) slāpeklis pievienots citām grūti šķīstošām formām: ureaforma, nitroforma, krotodurs, izodurs;
3) pievienoti nitrifikācijas inhibitori.
No ilgdarbīgiem slāpekļa minerālmēsliem visplašāk izplatīta ir ureaforma. Tā satur 39% kopējo slāpekli. Arī vācu firmas W. Haugs un Ko ražotais un sintētisko slāpekli saturošais organo-minerālmēslojums Manna Dur 39 satur šo pašu slāpekli, kas 100% ir amīdu formā. No šī kopējā slāpekļa daudzuma 26,3% šķīst aukstā ūdenī un iedarbojas relatīvi ātri. No slāpekļa 47,4% šķīst tikai karstā ūdenī, un 26,3% no kopējā N iedarbojas ilgstošā laika periodā. Šo mēslojumu sadala mikroorganismi, un tad slāpeklis kļūst augiem pieejams. Veģetācijas periodā viss mēslojumā esošais slāpeklis tiek pakāpeniski izmantots.
Mineralizēšanos stipri ietekmē substrāta temperatūra. Zem +15°C slāpeklis gandrīz vai neatbrīvojas. Savukārt skābā vidē tas atbrīvojas vairāk nekā neitrālā. Ureaformas granulu lielums, atšķirībā no citiem ilgdarbības minerālmēsliem, slāpekļa atbrīvošanos maz ietekmē. Šo formu nav ieteicams lietot substrātos, kur pH ir zem 5,3. Šeit slāpeklis atbrīvojas pārāk ātri un var radīt gan tā pārbagātību, gan paaugstinātu sāļu koncentrāciju. Arī pārāk augstā substrāta temperatūrā notiek pārbagāta slāpekļa atbrīvošana. Turpretī zema substrāta temperatūra var izsaukt tā deficītu. Arī pazemināts mitruma saturs substrātā palēnina slāpekļa atbrīvošanos.
Siltumnīcās, īpaši vasaras mēnešos, paaugstinātā substrāta temperatūrā ilgdarbības slāpekļa minerālmēslu lietošana ir problemātiska. Tādēļ ieteicams lietot tikai pusi no to devas. Visbiežāk ilgdarbīgo slāpekļa mēslojumus izmanto, ierīkojot mauriņus vai pēc pirmās pļaušanas (20-30 g/m2). Košummauriņiem ar augstām prasībām devu palielina līdz 30-40 g/m2, bet golfa laukumos pat līdz 50-60 g/m2.
Pēc ES valstu standartiem, kompleksajos minerālmēslos slāpekļa saturs var būt ±20% no sastāvā uzrādītā daudzuma. Vairumā gadījumu N saturs ir mīnus 16 līdz mīnus 18%. To rada amonija formas slāpekļa pārveidošanās gāzveidīgā NH3 formā, kas aiziet zudumos. Tādēļ slāpekļa zudumu kompensēšanai substrātiem ar pH/KCl>5,5 pievieno 50 g ureaformu uz 1 m3 kūdras. Bet ureaformu Manna Dur 39 nepievieno substrātiem ar izteikti skābu reakciju pH/KCl<5,3 un sāļu jutīgu kultūru dēstu audzēšanai.
Ārzemēs ražo arī slāpekļa-lignīna mēslojumu. Lignīna saturošu vielu, piemēram, celulozi zem spiediena piesātina ar amonjaku un skābekli, iegūstot tā dēvēto slāpekļa lignīnu. Tajā slāpekļa saturs ir 18-20%. To lieto kopā ar amonija nitrātu. Slāpekļa lignīns augsnē bremzē nitrifikāciju, tādēļ tajā maz nitrātu un niecīga arī slāpekļa izskalošanās. Šim mēslojumam īpaša nozīme ir dārzeņkopībā: veģetatīvajās daļās neuzkrājoties lielam nitrātu daudzumam, dārzeņi ir bioloģiski vērtīgāki. Turklāt mazāk nitrātu ieskalojas arī gruntsūdenī un ūdens baseinos.
Ir dažādi mēslojuma veidi, kas pārklāti ar apvalku. Tas nozīmē, ka šos minerālmēslus sedz vielas, kas aizkavē šķīdību, barības elementu izmantošanu un to zudumus. Īss apvalku raksturojums:
1. ūdens vai ūdens tvaiki caur apvalku nokļūst mēslojuma kodolā, tas uzbriest un, pateicoties osmotiskajam spiedienam, apvalks sairst un barības elementi atbrīvojas;
2. apvalks uzbūvēts tā, ka tikai mikroorganismi to spēj noārdīt un atbrīvot barības elementus;
3. apvalkam ir sīkas poras, caur kurām barības elementi nokļūst šķīdumā.
Pirmajos divos gadījumos iespējama arī substrāta pārsāļošana, lietojot augstas pamatmēslojuma devas, apvalkam paātrināti noārdoties un barības elementiem atbrīvojoties. Pēdējā gadījumā barības elementu atbrīvošana tiek bremzēta. Tomēr to atbrīvošana un nokļūšana caur porām substrātā ir saistīta ar temperatūru. Taču tā nav atkarīga no substrāta pH un mikrobioloģiskās aktivitātes. Daudzos izmēģinājumos ilgdarbīgie jeb lēndarbīgie minerālmēsli dārzeņkopībā ir devuši labus rezultātus, turklāt ievērojami uzlabojusies arī dārzeņu kvalitāte.
Piemēram, Japānā pētīja ilgdarbīgo minerālmēslu ietekmi uz sešām dārzeņu kultūrām, kuras pēc kārtas audzēja vienā un tajā pašā laukā. Izmēģinājumus veica ar spinātiem, sīpoliem, galviņkāpostiem, selerijām, baklažāniem un Ķīnas kāpostiem. Tika izmantoti šādi minerālmēsli: ureaforma, izobutilendikarbamīds, krotonilidendikarbamīds, bet kontroles variantā - amonija nitrāts. Ilgdarbīgos minerālmēslus lietoja tīrā veidā uz PK fona vai NPK maisījuma sastāvā. Augsne bija skāba, smaga, ar lielu mitrumietilpību. Spinātu, baklažānu un Ķīnas kāpostu raža visos slāpekļa formas variantos bija vienāda. Sīpolu raža izrādījās lielāka, pielietojot ilgdarbīgos slāpekļa minerālmēslus. Izmēģinājumā novēroja arī ievērojamu šo minerālmēslu pēcietekm, jo, piemēram, kāpostu raža bija par 40-60% augstāka.
Ļoti svarīgi augsnei, bet jo īpaši kūdrai, pievienot arī mikroelementus ūdenī mazšķīstošu un augiem lēni izmantojamu savienojumu veidā. Tādējādi veģetācijas periodā papildmēslojumā nebūtu jālieto mikroelementi. Šim nolūkam var noderēt mikroelementi karbonātu, oksīdu, hidroksīdu un sintezētu kompleksu savienojumu veidā. Vairākās valstīs šim nolūkam izmanto tā saucamos fritus, kas ir mikroelementu sāļu sakausējumi ar stikla masu sasmalcinātā veidā.
SIA Laflora kūdras substrāta kvalitātes nodrošināšanai kā ilgdarbīgo mikroelementu mēslojumu lieto radigenu. Tas ir Vācijā ražots mikroelementu un magnija maisījums. Tā sastāvs (%): Fe-2,0; Cu-1,5; Mn-1,0; Mo-0,8; B-0,6; Zn-0,5. Varš, cinks, dzelzs un mangāns pievienoti smalki samalta metālpulvera veidā. Fe 50% dots savienojumā ar helātu. Magnija saturs ir 3,2% un tas, tāpat kā bors un molibdēns, arī ir pievienots lēni šķīstošā formā. Parastajos substrātos radigens darbojas līdz 6 mēnešiem, bet konteineros - pat līdz 12 mēnešiem. Radigens nav hidroskopisks, tā deva uz 1 m3 kūdras ir 50-100 g. To nelieto dēstu audzēšanas substrātos un ražojošām kultūrām ar īsu veģetācijas periodu (salātu, kāpostaugu dēstiem u.c.). Tāpat nelieto meža un purva augu stādu audzēšanai, kuriem optimālais pH/KCl ir ap 4,5-5,0. Radigenā ir pārāk šaura Fe un Mn attiecība (2:1), tāpēc skābā vidē tas substrātā var izsaukt kaitīgu mangāna pārbagātību.