Ražība

Piens un tā kvalitāti ietekmējošie faktori

Priekšnoteikumi laba piena ieguvei
Piens ir veselu dzīvnieku piena dziedzera ražots produkts, kas sastāv no olbaltumvielām, taukiem, laktozes, fermentiem, ūdens, minerālvielām, mikroelementiem un citām vielām, kuras ir tādā daudzumā un proporcijās, kas raksturīgas konkrētās dzīvnieku sugas pienam. Tas nesatur toksisku, produkciju stimulējošu un radioaktīvu vielu, medikamentu atlikumus, inhibitorvielas un produkcijai neraksturīgas sastāvdaļas vai šūnas. Tāpēc pienu un tā produktus plaši izmanto uzturā, īpaši svarīgi to lietot bērniem un pusaudžiem.
Lai piens būtu kvalitatīvs, tas jāiegūst tikai no veseliem un sabalansēti ēdinātiem dzīvniekiem, kuru barībā bez olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem pietiekamā daudzumā ir arī makroelementi un mikroelementi. Izvērtējot barību un sastādot barības devas, iepriekš jāizmeklē barības līdzekļu sastāvs, tajā nosakot sausnas, kopproteīna, kokšķiedras (ADF, NDF), koptauku, koppelnu bezslāpekļa ekstraktvielu, kalcija, fosfora un cukuru daudzumu, karotīnus, tāpat jāveic arī barotājvērtības aprēķini. Lai gan barības devā iekļautie barības līdzekļi dzīvniekus it kā nodrošina ar nepieciešamajām vielām dzīvības uzturēšanai un piena ražošanai, nereti, trūkstot kādam no mikroelementiem, piemēram, cinkam, govju priekškuņģī neveidojas optimālā mikroflora. Tas nozīmē, ka netiek pilnīgi sagremoti un izmantoti barības līdzekļi, bet daļa uzņemtās barības no organisma izdalās nesagremota. Dzīvniekiem rodas caureja.
Kāpēc vajadzīgi bioķīmiskie izmeklējumi
Lai pārliecinātos, ka dzīvnieka organisms ar minerālvielām nodrošināts pietiekami, jāveic tā asins bioķīmiskie izmeklējumi, nosakot kopējo olbaltumvielu daudzumu, glikozes saturu, hemoglobīnu, rezerves sārmainību, pirovīnogskābes daudzumu, kalcija, fosfora, karotīna un A vitamīna daudzumu, kā arī holesterīna līmeni. Tāpat nosaka arī mikroelementu - vara, cinka, dzelzs, kobalta, selēna, mangāna un citu daudzumu asins serumā. Ņemot vērā šos rādītājus, dzīvniekiem reizē ar minerālvielu maisījumu piedevām jānodrošina iztrūkstošie makroelementi un mikroelementi, nepieļaujot to deficītu organismā un pasargājot dzīvniekus no saslimšanas ar vielu maiņas slimībām. Tieši pēdējās joprojām ir aktuālas, piemēram, parakeratoze, ketoze un citas. Šajos gadījumos liellopiem konstatētas neatgriezeniskas izmaiņas orgānos un orgānu sistēmās, kas ietekmē dzīvnieku turpmāko produktivitāti. Kā pierāda klīniskie novērojumi, arī tradicionālās šo slimību ārstēšanas metodes un medikamenti minēto slimību ārstēšanā ne vienmēr dod vēlamo efektu.
Tikai pētījumi šūnu līmenī dod iespējas izprast jaunu pieeju ārstniecisko līdzekļu turpmākajai izvēlei un profilaktisko pasākumu lietojumā. Līdz ar to ļaujot izvēlēties dzīvnieku organismam piemērotākās barības līdzekļu sagatavošanas tehnoloģijas, lai gatavā barība atbilstu organisma izmantošanas iespējām, neradot traucējumus fizioloģiskajām funkcijām. Arī organisma funkcionālā pamatelementa - šūnas - dzīvības ilgums, bojāeja un atjaunošanās spējas atkarīgas no apkārtējās vides ietekmes. Ja šī atjaunošanās neatbilst normai, sākas funkcionālas novirzes un slimības process, kura klīniskā izpausme nebūt neparādās uzreiz.
Jauna metode gremošanas trakta pārbaudei
Gremošanas trakta morfofunkcionālais stāvoklis ir svarīgs dzīvā organisma barības līdzekļu uzņemšanā, barības pārstrādes un uzsūkšanas procesā. Ne mazāk svarīga ir gremošanas trakta neiroendokrīnā regulācija. Pasaulē nesen uzsākta un LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskajā institūtā Sigra aprobēta neiropeptīdus (nervu sistēmas darbības jutīguma centru - red.) saturošas inervācijas (šajā gadījumā - specifiskas zarnu darbības - red.) lomas izpēte gremošanas sistēmas pataloģijās. Neiropeptīdus saturošā inervācija regulē gremošanas sistēmas intrauterīno (dzīvnieka embrija stadijā - red.) attīstību, bet dzīvnieka turpmākajā dzīvē - gremošanas trakta neiroendokrīnās sistēmas darbību. Jaunākie pētījumi liecina, ka tā organisma gremošanas traktā nodrošina barības šķelšanu, uzsūkšanos, kā arī vietējo imunitāti. Tikai orgānu audu un šūnu normālo un patoloģisko stāvokļu vizuāla pārskatāmība, ko nesen esam uzsākuši, izmantojot imunohistoloģijas metodes, dod mums iespēju izprast izmaiņu būtību un to novēršanas iespējas. Tikai veselu dzīvnieku organisms ar viņa prasībām atbilstošu barības uzņemšanu un izmantošanu nodrošina iegūstamās produkcijas daudzumu un kvalitāti, kā arī drošu pārtiku cilvēku uzturam.
Labie un kaitīgie mikroorganismi
Viens no faktoriem, kas nosaka piena noderību uzturam un pārstrādei piena produktos, kā arī spēju uzglabāšanas laikā nezaudēt sākotnējo kvalitāti, ir mikroorganismu daudzums tajā. Ir virkne dažādu specifisku mikroorganismu, kas nodrošina tālākos piena pārstrādes tehnoloģiskos procesus. Taču, darbojoties nevēlamiem mikroorganismiem, izmainās piena garša, smarža, skābums, jo to fermenti šķeļ piena cukurus, olbaltumvielas un taukus, radot vienkāršākus savienojumus. Jo lielāks ir nevēlamo mikroorganismu kopējais skaits, jo pienā izteiktāk noris nevēlamās bioķīmiskās izmaiņas. Tāpēc, lai iegūtu augstvērtīgāku un kvalitatīvāku pienu, ir būtiski samazināt mikroorganismu nokļūšanu tajā jau slaukšanas laikā. Protams, pilnīgi bez mikroorganismiem pienu iegūt nav iespējams, jo tie ir kūts gaisā, uz tesmeņa ādas un apmatojuma, slaukšanas iekārtu sienām, slaucēju rokām. Tomēr, ievērojot sanitāri higiēniskos noteikumus piena ieguves laikā, var ierobežot mikroorganismu iekļūšanu pienā, piemēram, samazinot piena saskari ar kūts gaisu. Lai pienā nonākušie mikroorganismi tajā strauji nevairotos un nepieaugtu to skaits, svarīgi pēc iespējas ātrāk pienu pēc izslaukšanas atdzesēt līdz 4°C.
Mikroorganismu daudzumu pienā ietekmē arī tesmeņa fizioloģiskais stāvoklis. Tesmeņa iekaisumi joprojām ir aktuāla problēma jebkurā valstī, kurā nodarbojas ar piena lopkopību. Arī Latvijā tesmeņa iekaisumu dēļ notiek pāragra govju brāķēšana, samazinās piena izslaukums un pārstrādei izmantojamā piena daudzums, palielinās izdevumi slimo govju ārstēšanai. Tesmeņa iekaisumi apdraud ne tikai govju ganāmpulkus, bet arī piena patērētāju, it īpaši bērnu veselību, jo slimo govju piens satur patogēnos mikroorganismus, to metobolītus. Turklāt pēc ārstēšanas pienā nereti var uziet arī antibiotisko preperātu paliekas un citus veselībai kaitīgus piemaisījumus. Noteikti jāatgādina, ka tas nav noderīgs skābo piena produktu un sieru izgatavošanai. Tā, piemēram, pietiek ar to, ka koppienam pielej 5-10% ar tesmeņa iekaisumu slimu govju pienu, lai viss piens kļūtu nederīgs kvalitatīvu pārtikas produktu izgatavošanai. Ja tomēr šādu pienu izmanto pārstrādei, samazinās gala produkta daudzums, izmainās attiecības starp produktu sastāvdaļām un produktu organoleptiskās īpašības, arī kvalitāte un sarūk produktu uzglabāšanas laiks.
Ko rāda pētījumi par tesmeņa iekaisumiem
Latvijā, pēc mūsu pētījumiem, zemnieku saimniecībās ar klīniskajiem tesmeņa iekaisumiem slimo 5,1-6,6% govju, bet ar subklīniskajiem - 14,1-37,0%, atkarībā no gadalaika un govju skaita ganāmpulkā. Biežākie tesmeņa iekaisumu ierosinātāji ir koagulāzi radošie patogēnie miokroorganismi, piemēram, Staphylococcus agalactiae, kuri tesmenī parasti nokļūst caur pupu kanālu. To ierosinātie tesmeņa iekaisumi parasti ilgst vairākas dienas, nedēļas vai pat gadu. Turklāt neveselie dzīvnieki bieži vien ir infekcijas avots veselajām govīm, tāpēc tie jālikvidē.
Nereti tesmeņa iekaisumus ierosina arī vides patogēnie mikroorganismi, piemēram, Escherichia coli, Klebsiella oxytoca, Klebsiella pneumonia un citi, kuri parasti sastopami ārējā vidē - gan pakaišos, gan mēslos, tātad arī uz dzīvnieku ādas un apmatojuma, no kurienes tie caur pupa kanālu nonāk tesmenī, izraisot iekaisumu.
Pēdējos gados LLU Zinātnes centrā, zinātniskajā institūtā Sigra (agrākais nosaukums - red.) pēc Staphylococcus aureus vakcīnas izgatavošanas un lietošanas govju imunizācijai (profilaksei pret saslimšanu ar Staphylococcus aureus ierosinātiem tesmeņa iekaisumiem), imunizēto govju ganāmpulkos strauji samazinājās šī patogēnā mikroorganisma ierosināto tesmeņa iekaisumu skaits. Tomēr tajā pašā laikā arvien biežāk tesmeņa iekaisumus ierosina koagulāzes negatīvie stafilokoki, piemēram, Staphylococcus haemolyticus, Staphylococcus simulans, Staphylococcus epidermidis, Staphylococcus saprophyticus, Staphylococcus viridans un citi.
Lai izvairītos govju saslimšanas ar tesmeņa iekaisumiem, lielāka uzmanība jāpievērš vispārējai profilaksei, nosakot ar reaģentu palīdzību ne retāk kā divas reizes mēnesī somatisko šūnu skaitu katras govs koppienā. Jāatgādina, ka tieši somatisko šūnu skaita palielināšanās pienā norāda uz tesmeņa iekaisumu. Govīm, kurām ir paaugstināts somatisko šūnu skaits (vairāk par 750000 1 ml piena), sterilos stobriņos jāieslauc 2-5 ml piena un jānosūta uz laboratoriju bakterioloģiskai izmeklēšanai, lai noteiktu tesmeņa iekaisuma ierosinātāju un tā jutību pret biežāk lietojamajiem ārstniecības preparātiem. Ņemot vērā šos rezultātus, tesmeņa iekaisuma ārstēšanai jāizvēlas paši iedarbīgākie medikamenti. Bet, ja tesmeņa iekaisumu ierosina Staphylococcus aureus, tad jālieto specifiskās profilakses līdzeklis - imunizācija ar Staphylococcus aureus vakcīnu. Pēdējā laikā - bez minētās vakcīnas - tiek izgatavota polivalentā vakcīna pret Staphylococcus aureus, Staphylococcus haemolyticus un Staphylococcus simulans, ko ar labiem panākumiem var lietot govju imunizācijai ganāmpulkos, kuros sastopami visi trīs šie tesmeņa iekaisumu ierosinātāji. Zemnieku saimniecībās, kurās nodarbojas ar organisko (bioloģisko - red.) lauksaimniecību, tesmeņa iekaisumu profilaktēšanai un ārstēšanai nedrīkst lietot antibiotisko un ķīmioterapētisko vielu preparātus. Sadarbībā ar dabas vielu farmācijas laboratorijas Fitosan darbiniekiem tiek strādāts pie tesmeņa kopšanas ziežu radīšanas, lai samazinātu uz tesmeņa un pupu ādas atrodošos patogēno un vides mikroorganismu skaitu un profilaktētu govis no saslimšanas ar tesmeņa iekaisumiem. Šo ziežu sastāvā kā iedarbīgās vielas tiks izmantoti izvilkumi no augu valsts zāļu līdzekļiem. Ņemot vērā visu iepriekš rakstīto, lētāki un izdevīgāki ir profilaktiskie pasākumi, nevis to govju ārstēšana, kuras jau slimo ar vielu maiņas slimībām un tesmeņa iekaisumiem.
Lopbarības un asins bioķīmiskos izmeklējumus veic Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūras Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta Sigra akreditētajā bioķīmijas laboratorijā, bet piena bakterioloģiskos izmeklējumus - veterinārmedicīnas nodaļā. Atbildes sniedz augsti kvalificēti speciālisti Siguldā, Institūta ielā 1, vai pa tālruni 7976307.