Laidiens no arhīva:

Ražība

Lauku dienas Pēterlaukos

Antons Ruža, AgroPols
05.09.2003

Zemgales zona ir viens no nozīmīgākajiem laukaugu audzēšanas reģioniem Latvijā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai zemniekiem būtu iespējams ne tikai iepazīties ar jaunākajām zinātniskajām atziņām teorētiskā līmenī, bet arī veģetācijas periodā aplūkot dabā dažādus audzēšanas paņēmienus, jaunākās šķirnes un tām piemērotākos sējumu kopšanas pasākumus, kā arī dažādu lietojamo pesticīdu efektivitāti.
Šajā nolūkā 7. jūlijā LLU mācību pētījumu saimniecībā Pēterlauki tika rīkotas Lauku dienas. Pasākumā piedalījās samērā kupls interesentu pulks - galvenokārt Zemgales rajonu zemnieki, kā arī dažādu ar lauksaimniecību saistītu firmu pārstāvji, mācībspēki un studenti.
Semināra dalībnieki iepazinās ar plašajiem daudzgadīgo zālaugu izmēģinājumiem (240 variantu), kuru mērķis ir izzināt tauriņziežu un stiebrzāļu mijiedarbību jauktos zelmeņos, kā arī produktivitātes veidošanās procesu, lai zinātniski pamatotu dažādu zālaugu sugu maisījumu piemērotību zāles lopbarības sagatavošanai ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmās. Pētījumos tiek skaidrota jaukto zelmeņu dažādu sugu noturība (izmēģinājums iekārtots 1997. gadā), produktivitāte un iegūtās produkcijas kvalitāte Zemgales zonai tipiskajās augsnēs.
Vasaras miežu izmēģinājumos iekļautas 12 dažādas, galvenokārt Latvijā selekcionētas šķirnes ar slāpekļa mēslojuma normu N60 un N60+30, otro reizi slāpekļa mēslojumu dodot cerošanas fāzes beigās un stiebrošanas sākumā. Visām šķirnēm iekārtoti varianti arī ar fungicīdu lietošanu, bet palielinātām mēslojuma devām arī ar retardantu. Apskates laikā jau labi varēja redzēt gan slāpekļa papildmēslojuma, gan arī retardanta ietekmi. Pēc novākšanas tiks noteikta katra varianta graudu raža, kvalitātes rādītāji un atbilstoši tiem arī iespējamie graudu izmantošanas virzieni.
Vasaras kviešu izmēģinājumā iekļautas deviņas dažādas izcelsmes šķirnes trijos dažādos slāpekļa mēslojuma fonos, lai izzinātu dažādām šķirnēm maksimālo saimnieciski lietderīgo mēslojuma normu un lai iegūtu pārtikas nozarei atbilstošas kvalitātes graudus.
Ziemas kviešu izmēģinājumos bija iekļautas 15 dažādas šķirnes piecos variantos. Taču šajā gadā ziemas kvieši Pēterlaukos vidēji smagās smilšmāla augsnēs dažādu nelabvēlīgu faktoru sakritības rezultātā smagi cieta. Iepriekšējā rudenī lielā sausuma dēļ ļoti aizkavējās sējumu sadīgšana un samērā agri beidzās veģetācijas periods. Līdz ar to augi ziemošanā aizgāja tikai ar 1-2 lapiņām. Pavasarī pēc salīdzinoši smagās ziemošanas, tikko atjaunojās veģetācija, atkal uznāca sals - temperatūra nokritās zem -100C. Taču sējumi īpaši cieta: notika masveida izcilāšana turpmāko diennakts temperatūru svārstību ietekmē. Šādi nelabvēlīgi apstākļi jūtami lika ciest visām šķirnēm, taču atšķirīgā ietekmes pakāpē.
Kā vienojās semināra dalībnieki, šāda kompleksa nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu sakritība ziemas kviešiem var gadīties reizi vairākos gadu desmitos, tādēļ arī tās šķirnes, kas šajā gadā ir vairāk cietušas, taču citos gados vai citādos apstākļos ir pierādījušas savas pozitīvās īpašības, nebūt nav norakstāmas.
Vasaras rapšu sējumos izmēģinājumi iekārtoti slāpekļa mēslojuma normu efektivitātes skaidrošanai. Izmēģinājumā iekļautas septiņas slāpekļa mēslojuma normas pieaugošā kārtībā ar soli N40 no N0 līdz N240. Turklāt iekārtots atsevišķs izmēģinājums ar šķidro mēslošanas līdzekļu lietojumu: hidro plus - 3 l ha-1, foliar magnezium - 1,25 l ha-1, wuxal - 3 l ha-1, solubor - 2 kg ha-1 un kristalons - 2,5 kg ha-1.
Cukurbiešu izmēģinājumos tika izmantotas dažādas slāpekļa mēslojuma normas, kā arī slimību ierobežošanai fungicīda opus dažādas smidzinājuma normas. Apskates laikā vizuāli atšķirības starp variantiem īpaši nebija konstatējamas, taču rezultāti būs redzami, izvērtējot ražas lielumu un tās kvalitāti.
Tā kā MPS Pēterlauki notiek arī valsts šķirņu salīdzināšana, semināra dalībnieki varēja iepazīties ar pašlaik valsts šķirņu salīdzināšanā esošajām graudaugu (ziemas un vasaras kvieši, mieži), cukurbiešu un rapšu jaunākajām šķirnēm.
Bez jau minētajiem izmēģinājumiem pēdējos gados arī uz Pēterlauku bāzes Valsts augu aizsardzības centrs veic plašu dažādu pesticīdu efektivitātes izvērtējumu (izmēģinājumos iekļauti 130 varianti), par ko saistoši informēja centra darbinieki. Īpašu interesi izraisīja dažādu herbicīdu efektivitātes salīdzinājumi ziemas kviešu sējumos, kā arī fungicīdu lietošanas nepieciešamības pētījumi rapšu sējumos.
Visā lauka izmēģinājumu apskates laikā notika spraiga, ieinteresēta diskusija starp izmēģinājumu veicējiem un semināra dalībniekiem. Katrs varēja dalīties pieredzē, uzzināt ko jaunu kā no tuvāka, tā arī tālāka kaimiņa vai novada, lai varētu racionālāk strādāt un gūt lielāku peļņu.
Paldies par atsaucību visiem Pēterlauku Lauku dienu dalībniekiem!

AgroPols

x

Paroles atgadināšana