Ražība

Savu ideju un spēju apliecinājums

Konkurētspējīga lauksaimnieciskā ražošana nav iespējama bez attiecīgo zinātņu atziņu nodrošinājuma. Bez zinātniskā pamatojuma materiālie ieguldījumi ir mazefektīvi, vēl vairāk - pat apkārtējo vidi apdraudoši. Augkopības nozarē mūsu valstī vēl ir samērā daudzas zinātniskās iestādes, kurās notiek dažādi pētījumi, un jaunās atziņas pēc pārbaudes nonāk ražotāju rīcībā. Viens no zinātnisko pētījumu posmiem ir lauka izmēģinājumi, kur konkrētos augsnes un agroklimatiskajos apstākļos pārbauda augu audzēšanas apstākļus, ražu ieguvi un jaunās šķirnes.
Latvijas Lauksaimniecības un Meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) Lauksaimniecības nodaļa kopīgi ar LLU un citu zinātnisko iestāžu pārstāvjiem šogad no Savu ideju un spēju apliecinājums
Valdis Klāsens, LLMZA
Konkurētspējīga lauksaimnieciskā ražošana nav iespējama bez attiecīgo zinātņu atziņu nodrošinājuma. Bez zinātniskā pamatojuma materiālie ieguldījumi ir mazefektīvi, vēl vairāk - pat apkārtējo vidi apdraudoši. Augkopības nozarē mūsu valstī vēl ir samērā daudzas zinātniskās iestādes, kurās notiek dažādi pētījumi, un jaunās atziņas pēc pārbaudes nonāk ražotāju rīcībā. Viens no zinātnisko pētījumu posmiem ir lauka izmēģinājumi, kur konkrētos augsnes un agroklimatiskajos apstākļos pārbauda augu audzēšanas apstākļus, ražu ieguvi un jaunās šķirnes.
Latvijas Lauksaimniecības un Meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) Lauksaimniecības nodaļa kopīgi ar LLU un citu zinātnisko iestāžu pārstāvjiem šogad no maija līdz jūlijam vērtēja lauka izmēģinājumus. Skates gaitā par saviem pētījumiem ziņoja doktoranti un radošā diskusijā atbildēja uz kolēģu jautājumiem.
No ceriņdārza līdz apūdeņošanas sistēmai
Kā parasti, lai pagūtu apjūsmot ceriņu dārza krāšņumu, pirmā tikšanās bija Dobeles dārzkopības un selekcijas izmēģinājumu stacijā (DSIS). Latvijas agroklimatiskie apstākļi ir piemēroti dārzkopībai, tāpēc izmēģinājumos salīdzina jaunās tehnoloģijas un šķirnes augļu dārziem. Doktorants Gunārs Lācis aizstāvēja savas atziņas par Latvijas saldo ķiršu genofonda analīzi (lietojot DNS marķieru metodi). Dobelniekiem, izmantojot ZM subsīdijas, sekmīgi izdevies papildināt dārzu kopšanas tehniku, ierīkot labu ražas glabātuvi un aizsākt vērienīgu projektu apūdeņošanas sistēmas ierīkošanai. Apsveicami, ka arvien plašāk izvēršas pētījumi par iegūtās produkcijas pārstrādes un saglabāšanas tehnoloģiju izstrādi un daudzie tirgus pasūtījuma projekti.
Zemeņu pārvērtības Pūrē
A/s Pūres DIS iepazināmies ar zemeņu audzēšanas tehnoloģiju dažādos tās posmos, - no mikroskopiskajām kallusa kultūrām mēģenēs līdz ražojošiem stādījumiem. Sadarbībā ar firmām turpinās zinātniskie izmēģinājumi dārzeņkopībā. Doktorante Līga Lepse iepazīstināja ar saviem pētījumiem par gurķu šķirnes `Dindoņa zaļie ķekaru` identitātes izpēti un nodošanu gēnu bankā. Ar gandarījumu viņa atzīmēja jauno zinātnieku enerģisko un mērķtiecīgo darbību augu nukleīnskābju analīzēs, gāzu vides variantu pārbaudē augļu uzglabāšanai, salnu ietekmes un tās novēršanas pētījumos.
LLU centieni Pēterlaukos, Vecaucē, Skrīveros
LLU Lauksaimniecības fakultātē dekāne doc. Dzidra Kreišmane informēja par fakultātes darbību un viņas vietnieks zinātniskajā darbā prof. Dainis Lapiņš - par gadskārtējo zinātnisko konferenci 2004. gadā un izdevuma Agronomijas vēstis pilnveidošanu.
Izmēģinājumu mācību un pētījumu saimniecībā Pēterlauki uz lauka iepazīstināja ar fakultātes katedru un citu ieinteresēto iestāžu izmēģinājumiem.
Plaši ir izmēģinājumi par labību audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanu, arī šķirņu salīdzinājumi. Izmantojot pareizu audzēšanas tehnoloģiju, ilggadīga, ražīga padodas austrumu galega.
LLU Valsts mācību un pētījumu saimniecībā Vecauce atrodas arī Lauksaimniecības fakultātes katedru izmēģinājumi. Lauka izmēģinājumos iekļauta kukurūza, paplašinās daudzgadīgo zāļu un ganību kopšanas izmēģinājumi. Katedras izmēģinājumos interesenti varēja iepazīties arī ar dārzkopības pētījumiem un Latvijas vietējās medus bites populācijas selekciju, kā arī ar dzērveņu un krūmmelleņu izmēģinājumiem.
Doktorante Gunita Bimšteine iepazīstināja ar pētījumiem par kartupeļu lakstu puves formu izplatību Latvijā. Sertificēts 15 ha lauks bioloģiskās lauksaimniecības izmēģinājumiem.
LLU Zinātnes centrā Skrīveri skatījām daudzgadīgo zālāju un citu kultūru lauka izmēģinājumus. Plaši ir daudzgadīgo zāļu selekcijas pētījumi. Doktorants Aivars Jermušs kolēģus iepazīstināja par optimālā slāpekļa mēslojuma normu noteikšanu vasaras kviešiem. Skrīverieši pamatoti lepojas ar izveidoto bioloģiskās lauksaimniecības pētījumu lauku. Kopīgi ar skates dalībnieku aplīgotājiem vēlam veiksmi jaunajam direktoram - Aldim Jansonam.
Stendē, Viļānos un Lielmežotnē
Ievērojams ir Stendes selekcijas stacijas devums Latvijā audzēto šķirņu selekcijā un ražošanas tehnoloģiju izstrādē; tradīcijas sekmīgi turpina pašreizējais darbinieku kolektīvs. Stendenieki iepazīstināja ar rūpīgi koptajiem labību, kartupeļu un āboliņa lauka izmēģinājumiem. Perspektīvas ir dažas bezplēkšņu auzu formas. Izmantojot ZM subsīdijas, turpinās materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana.
SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs Viļānos apkopo pirmo darbības gadu rezultātus. Turpinās pētījumi par valstī problemātisko kultūru - liniem. Ierīkoti graudaugu, rapšu un daudzgadīgo zālāju izmēģinājumi un demonstrējumi. Atzīstama ir veiksmīgā ierosme centra problēmu risināšanā iesaistīt arī vietējās pašvaldības un ražošanas uzņēmumus. Skatē piedalījās Rēzeknes augstskolas un LU Bioloģijas fakultātes pārstāvji, arī pašvaldību vadītāji.
Lielmežotnē salīdzina jaunās cukurbiešu šķirnes un to audzēšanas tehnoloģijas. Daudzsološi bija plašie ražošanas sējumi.
Priekuliešu godam sagaidītā jubileja
Šajā gadā skate noslēdzās Priekuļu selekcijas stacijā, kas ir viena no vecākajām lauksaimniecības zinātniskajām iestādēm Latvijā un šajā gadā atzīmēja savas darbības 90 gadus. Priekulieši pamatoti var lepoties ar daudzām ražošanas sējumos audzētām šķirnēm. Plaši ir kartupeļu, zirņu un graudaugu izmēģinājumi. Daudz atziņu iegūts pirms 45 gadiem ierīkotajā augseku un mēslošanas stacionārā. Doktorante Aija Gābere iepazīstināja ar pētījumiem par kartupeļu šķirņu izejmateriāla ieguves metodes pilnveidošanu. Apsveicama jauno zinātnieku izaugsme.
Priekuļos izmēģinājumu skatē un kopējā izvērtēšanā piedalījās arī LLMZA prezidente prof. Baiba Rivža un LLU rektors prof. Pēteris Bušmanis. Lauka izmēģinājumu skates veicina domu apmaiņu un sekmē jauno zinātnisko darbinieku izaugsmi.
Iepriekšējā ziemā bija samērā zemas temperatūras, un tās pārliecinoši pierādīja, ka šādos apstākļos izturīgākas tomēr ir mūsu agroklimatiskajos apstākļos izveidotās šķirnes. Tas vēlreiz apliecina lauksaimniecības zinātnisko darbinieku ideju nozīmīgumu un lauka izmēģinājumu lomu konkurētspējīgā lauksaimnieciskajā ražošanā.
Vienoti lietas labā - ministrija un zinātnieki
Ar gandarījumu jāatzīmē, ka iepriekšējā gadā daudzas zinātniskās iestādes saņēma ZM finansiālu atbalstu un līdz ar to varēja papildināt savu materiāli tehnisko bāzi. Uzteicams ir visu augkopības izmēģinājumu iestāžu zinātnieku un tehnisko darbinieku pašaizliedzīgais darbs lauksaimniecības zinātnē un lauka izmēģinājumu ierīkošanā un kopšanā.
Tāpat ar gandarījumu atzīmējama jauno lauksaimniecības zinātnieku izaugsme - par to liecina Ilzes Skrabules, Lindas Legzdiņas, Lailas Dubovas un Līgas Petrēvicas šajā gadā sagatavotie promocijas darbi agronomijas doktora grāda iegūšanai.
Esam pateicīgi visiem, kas dažādi atbalstīja un piedalījās 2003. gada lauka izmēģinājumu skates norisē.