Ražība

Drenāžas stacionārs Skrīveros

Agronomijas zinātne veidojusies un attīstījusies, pamatojoties uz daudziem ilggadējiem lauka izmēģinājumiem un pētījumiem dažādās augsnēs un dažādos laukaugu augšanas apstākļos. Vispusīgi analizējot un izvērtējot lauka izmēģinājumu datus un rezultātus, un pārbaudot tos ražošanas praksē, uzkrājušās atziņas un secinājumi. Nozīmīgāko izmēģinājumu starpā minami laukaugu mēslošanas izmēģinājumi.
Tie aizsākušies 1843. gadā Lielbritānijā, Rotamstedas izmēģinājumu stacijā, kur tika skaidrota dažādu minerālmēslu ietekme uz kultūraugu ražību. Ar zināmām modifikācijām šie izmēģinājumi turpinās līdz mūsdienām. Līdzīgs stacionārs bija arī Krievijā, Maskavas Timirjazeva akadēmijā, kur tas kopš 1922. gada darbojās Dolgoprudnajas izmēģinājumu stacijā akad. D. Prjaņišņikova vadībā.
Pēc Otrā pasaules kara arī Latvijā tika iekārtoti vairāki šāda veida stacionāri, piemēram, augseku izmēģinājumi Priekuļu selekcijas stacijā, kur ilgus gadus darbojās V. Miķelsons un M. Zariņa; cukurbiešu mēslošanas stacionārs Mežotnes izmēģinājumu stacijā, kur strādāja T. Oga. Vēlāk Latvijas Zemkopības ZPI Skrīveros tika iekārtots un līdz šim laikam darbojas augseku izmēģinājumu stacionārs, ko vada A. Lejiņš, un pļavu mēslošanas stacionārs, kur darbojas A. Runce un A. Antonijs.
Izmēģinājumu stacionāram 20 gadi
Viens no jaunākajiem lauka izmēģinājumu stacionāriem, kuram nesen apritēja divdesmitais gads, tika izveidots Skrīveros 1981. gadā. To projektēja, dabā iekārtoja, izstrādāja pētījumu programmu, ilgus gadus vadīja, kā arī pats līdzi darbojās šā raksta autors J. Štikāns. Pētījumos piedalījās arī V. Kažociņš, I. Līpenīte un J. Vigotskis, kurš stacionāra darbu turpina.
Skrīveru eksperimentālajam lauka drenāžas stacionāram ir sava īpatnība: no daudziem citiem tas atšķiras ar savu komplekso raksturu. Stacionāram tika izraudzīts iepriekš lauksaimnieciskajā ražošanā neizmantots nemeliorēts velēnu podzolētās augsnes nogabals Skrīveru laukos ar skābu reakciju (pH KCl izvilkumā 4,7-4,9), ļoti zemu fosfora un kālija saturu (kustīgais P 2-3, apmaiņas K 6-7 mg/100 g augsnes).
Lai veiktu iecerētos kompleksos pētījumus, speciāli izraudzītā stacionārā laukā divos blokos tika iedalīti 16 variantu laukumi 15x50 m, 750 m2 platībā. Katrā variantā pa vidu 90-100 cm dziļumā visā 50 m garumā iebūvēta māla cauruļu susinātājdrena ar izteku kontrolakā, kas ierīkota starp variantu blokiem (sk. shēmu). Tas dod iespēju visos pētījumu gados savākt, izmērīt un analizēt drenu noteces. Izveidotajos 16 variantos savukārt tika iekārtoti 4 minerālmēslu foni ar 4 kaļķošanas variantiem uz katra fona. Minerālmēslu foni atšķiras ar zemu (N45 P30 K45), vidēju (N90 P60 K90) un augstu (N135 P90 K135) ikgadēju minerālmēslu devu, kā arī ar nemēsloto fonu. Savukārt kaļķošanas varianti ir šādi: nekaļķots, puse devas, normāla un dubulta kaļķu deva pēc hidrolītiskā skābuma - tas ir 2, 8; 5, 6 un 11,2 t kalcija karbonāta pamatkaļķošanā. Stacionāra kopplatība - 1,2 ha. Tajā tiek pētīta kā augšņu kaļķošana, tā arī kultūraugu mēslošana, skaidrojot ne tikai šo pasākumu ietekmi uz laukaugu ražību, augsnes auglības un agroķīmisko rādītāju izmaiņām, bet arī augu barības elementu izskalošanos no augsnes ar drenu notecēm ilglaicīgas izmantošanas gados.
Kultūraugu ražu fons
Divdesmit darbības gadu laikā stacionārā audzētas visas galvenās laukaugu kultūras: ziemas rudzi, vasaras kvieši, tritikāle, mieži, auzas, kartupeļi, rapši, kā arī āboliņa un stiebrzāļu maisījums sienam. Ilggadējo izmēģinājumu rezultāti rāda, ka arī mūsu skābajās un ar barības vielām nabadzīgajās augsnēs atkarībā no mēslojuma un kaļķu devas var veidot graudaugu ražas no 0,9 t kontroles variantā (nemēslots un nekaļķots) līdz pat 5,5-6,0 t graudaugu klētssvarā no hektāra augstākajos mēslojuma variantos.
Kartupeļu raža pa variantiem sniedzās no 12 līdz 34 t/ha, āboliņa siena - no 2,4 līdz 11 t, rapšu sēklu - no 0,24 līdz 2,55 t/ha. Ievāktās augkopības tirgus produkcijas daudzums visos mēslošanas un kaļķošanas variantos vidēji 20 gados parādīts grafikā. Labākajos mēslošanas variantos augsekas rotācijā var iegūt līdz 6 un vairāk tonnām augkopības produkcijas gadā. Tie ir dati, kas zināmā mērā neatpaliek no Zemgales līdzenuma auglīgo augšņu potenciāla.
Stacionārā veikto pētījumu rezultāti dod ieskatu likumsakarībās par augsnes svarīgāko agroķīmisko īpašību - reakcijas pH, NPK satura, trūdvielu daudzuma un citu rādītāju izmaiņām un dinamiku pa variantiem kopš izmēģinājuma sākuma. Izlietoto minerālmēslu daudzums un augu barības vielu iznese ar ražu parāda NPK bilanci pa variantiem un to uzkrājumus vai zudumus. Ar ilggadējo minerālmēslu iestrādi kustīgā fosfora saturs augsnē palielinājās no 2-3 mg izmēģinājuma sākumā līdz 12-15 mg/100 g augsnes, apmaiņas kālija saturs attiecīgi no 6-7 līdz 20 un vairāk mg/100 g augsnes izmēģinājuma pēdējos gados. Augsnes reakcija labākajos variantos visus šos 20 gadus nepazeminājās vairāk par 6,3-6,5 pH KCl. Tas liecina, ka līdztekus ražu pieaugšanai šajos gados mēslošanas rezultātā ievērojami uzlabojušies arī galvenie agroķīmiskie augsnes auglības rādītāji.
Minerālmēslu un kaļķu devas
Iegūti arī vērtīgi dati par minerālmēslu un kaļķu devu atmaksāšanos atkarībā no iestrādātajām devām. Tie parāda, ka notiek arī ievērojama galveno augu barības elementu - Ca, Mg, NPK un citu izskalošanās no drenētās augsnes. Piemēram, ja nemēslotajā un nekaļķotajā variantā vidēji gadā ar drenu notecēm no augsnes izskalojas līdz 100 kg CaCO3, tad augstā minerālmēslu fona variantos tā zudumi palielinās līdz 400-500 kg/ha gadā. Tas liecina par augšņu paskābināšanos un uzturošās kaļķošanas nepieciešamību. Kā liecina analīzes, fosfora zudumi arī labākajos variantos nepārsniedz dažus kilogramus no ha gadā, bet kālija zudumi ar drenu notecēm nav lielāki par 1% no iestrādātā kālija daudzuma. Turpretī slāpekļa zudumi nitrātu veidā ir ievērojami lielāki un ar nokrišņiem bagātākos gados, īpaši pēc āboliņa atlieku iestrādāšanas augsnē, palielinās līdz 10% un vairāk no iestrādātā slāpekļa daudzuma. Tātad no ekoloģiskā viedokļa fosfora un kālija zudumi ir nenozīmīgi, bet ar N minerālmēslu lietošanu jābūt uzmanīgiem.
Iegūti arī dati par to, ka ar minerālmēsliem mēslotās augsnēs ar drenu notecēm gadā izskalojas 30-40 kg/ha hlora un aptuveni tikpat daudz sēra, kā arī noteikts daudzums citu augu barības elementu. Šādi dati iegūti pirmo reizi visā agroķīmisko pētījumu vēsturē un dod iespēju precīzāk vērtēt gan augu barības elementu bilanci pētāmajos variantos, gan spriest par to ietekmi uz ūdeņu ekoloģiskajiem parametriem.
Tādējādi stacionārā iegūts daudz jaunas un vērtīgas informācijas, kas pausta dažādās publikācijās un rekomendācijās ražotājiem.
Pētījumi pretrunā ar komerczemkopību
Ko rāda mūsu pētījumi Skrīveru stacionārā 20 gadu laikā? Apkopojot rezultātus, kas parādīti gadskārtējās atskaitēs un vairākās publikācijās, nonākam pie šādiem secinājumiem.
Mūsu velēnu podzolēto augšņu produktīvās auglības potenciāls drenētos laukos pie mūsdienu agrotehnoloģijas līmeņa sniedzas līdz 6-7 t graudu, bet augkopības kopprodukcijas ieguvums gan meteoroloģiski normālos, gan arī mazāk labvēlīgos apstākļos var sasniegt 10-12 t/ha un vairāk gadā. Sabalansētu minerālmēslu un kaļķu devu iestrādāšana ne tikai paaugstina un stabilizē laukaugu kopražas, bet arī uzlabo augsnes agroķīmiskos rādītājus un tās auglības potenciālu.
Mūsu pētījumi rada zināmu pretmetu pašlaik populārākajai biznesa jeb komerczemkopībai ar monokultūrām un vienpusīgu augsnes auglības izmantošanu, kuras gaitā mūsu mazhumozās un ar augu barības vielām nabadzīgās augsnes tiek noplicinātas un degradētas.
Iegūtie dati arī pierāda, ka ar optimālām, sabalansētām kaļķu un minerālmēslu devām var panākt pietiekami augstas visu laukaugu ražas, nebaidoties no augšņu un apkārtējās vides piesārņošanas ar minerālmēslu atliekām, un tādā veidā nodrošinot lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un ilglaicību arī intensīvās zemkopības apstākļos. Varētu arī uzsvērt, ka tur, kur ilgāku gadu laikā iestrādātas lielākas minerālmēslu devas, uzlaboti augsnes agroķīmiskie rādītāji, piemēram, pH reakcija, un palielinājies augiem viegli uzņemamā fosfora un apmaiņas kālija saturs, turpmāk iespējams nodrošināt labas laukaugu ražas arī ar mazākām minerālmēslu devām, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas un paaugstinot produkcijas konkurentspēju tirgū.
Vienīgais stacionārs Baltijā
Ilggadējo pētījumu materiāli parādīti starptautiskās konferencēs un diskusijās. Izveidotais eksperimentālā lauka drenāžas stacionāra pusautomātiskais makets ticis eksponēts starptautiskajās izstādēs Prāgā, Stokholmā, Maskavā, Kauņā, Pasaules latviešu zinātnieku kongresā Jelgavā (1991. gadā) un visur modinājis interesi un guvis atzinību. Pētījuma rezultāti un maketa demonstrējums Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā savulaik novērtēti ar zelta medaļu. Stacionāru vairākkārt ir apmeklējuši agronomijas zinātnieki no ārzemēm - Vācijas, Polijas, ASV, Lietuvas, Baltkrievijas,- un devuši tam augstu novērtējumu: līdzīgs eksperimentālais stacionārs ar tādu aktualitāti un novitāti nav sastapts nekur citur ne dabā, ne literatūrā.
Tātad jāsecina, ka izmēģinājumu lauka drenāžas stacionārs Skrīveros ir laba bāze turpmākiem perspektīviem kompleksajiem pētījumiem par augsnes produktīvās auglības un laukaugu ražības paaugstināšanas iespējām mūsdienu zemkopībā. Protams, atbilstoši vides aizsardzības un lauksaimnieciskās ražošanas attīstības prasībām, kam ir nozīme ne tikai Baltijas reģionā, bet daudz plašākos mērogos. Tā kā Skrīveru laukaugu drenāžas stacionāram mūsu mitrā klimata zonā nav līdzīga, tas varētu pretendēt uz nacionālas bagātības objekta statusu un atbilstošu valsts aizsardzību.