Ražība

Zinātne bioloģiskajai lauksaimniecībai

LLU Skrīveru Zinātnes centra Agrotehnikas nodaļas zinātnieki Lauku dienā 1. jūlijā interesentus iepazīstināja ar zinātnē paveikto bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Jānis Vigovskis informēja, ka bioloģiskās lauksaimniecības vajadzībām sertificēts izmēģinājumu lauks 30 ha platībā, iegādāta tehnika augsnes apstrādei - pleznu kultivators, sējmašīna un augsnes frēze. Zemkopības ministrijai un Ekonomikas ministrijai iesniegts projekts bioloģiskās sēklkopības bāzes izveidošanai. Zinātnieki cenšas apgūt ārzemju pieredzi; piemēram, maģistrante Agrita Švarta apmeklējusi trīs bioloģiskās lauksaimniecības virziena saimniecības Vācijā.
Patlaban šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumos pārbauda bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotākās galveno lauksaimniecības kultūru šķirnes un noskaidro, kā apgādāt ar barības vielām augus, kā apkarot nezāles un ierobežot kaitēkļu un slimību izplatību. Bioloģisko saimniecību nodrošināšanai ar sertificētu sēklas materiālu plānots ierīkot septiņu lauku augu seku, katra lauka platība ir 4,5 ha. Šogad saimniecības varēs iegādāties sertificētu ziemāju sēklu ziemas rudzus "Duoniai", bet rudenī, pēc ražas novākšanas, nākamajam gadam arī auzas "Laima", "Līva" un miežu "Sencis" sēklu. Zālāju sēklu ieguvei zem miežiem un auzām iesēts āboliņš un ganību airene. Nākamajā gadā pirmo sēklu ražu dos ganību airene "Spīdola" un āboliņš "Dīvaja". Viens lauks ir ar kartupeļiem un viens - ar rapšiem.
Doktorante Maruta Spārniņa pēta daudzgadīgo zālaugu šķirņu un to maisījumu piemērotību bioloģiskajai lauksaimniecībai. Izmēģinājums iekārtots ar sarkano āboliņu "Dīvaja", "Ārija", "Dižstende" un "Skrīveru agro", ar bastardāboliņu "Menta", lucernu "Skrīveru", maisījumiem "Skrīveru agrais" āboliņš + timotiņš "Agris", pļavas auzene "Silva" + viengadīgā lupīna, kamolzāle "Priekuļu 30"+ viengadīgā lupīna, auzeņairene "Ape"+ viengadīgā lupīna, bastardāboliņš "Menta"+ timotiņš "Agris", kā arī ar kamolzāli "Priekuļu 30" un pļavas skareni "Silva".
Salīdzināšanai iesēta arī esparsete.
Nākamajā gadā jau būs neliela pieredze, kādas zālāju šķirnes piemērotas audzēšanai zem virsauga bioloģiskā virziena saimniecībās. Šajā gadā zem rudziem 4,5 ha platībā iesēts sarkanais āboliņš "Dīvaja". M. Spārniņa cer, ka tas pēc rudzu nopļaušanas saņemsies. Pagaidām tas ir sīks un nomākts. Ziemāju lauka augsne pagājušajā rudenī pirms sējas sagatavota ļoti rūpīgi. Ar pleznu kultivatoru iznīcinātas nezāles, tālab šogad rudzu laukā to ir maz.
Rudzi un auzas nav labākie priekšaugi āboliņam, bet bioloģiskajā lauksaimniecībā tie ieteicami, jo rudzi ir mazprasīgāka kultūra, tiem lielāks augums nekā miežiem, un tādēļ tie labāk tiek galā ar nezālēm. Arī auzas barības elementu patēriņa ziņā ir pieticīgākas nekā mieži, turklāt tās pavasarī var sēt agri, kad augsne ir mitra un uzsētie zālāji labāk sadīgst.
J. Vigovska vadībā pēta bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotākās auzu, miežu un kartupeļu šķirnes. Salīdzina četras Stendes auzu šķirnes - "Laima" (standartšķirne), "Arta", "Līva" un "Māra" un četras miežu šķirnes - "Abava" (standartšķirne), "Rūja" "Rasa" un "Sencis", sešas kartupeļu šķirnes: divas vidēji agrīnās šķirnes - "Sante" (standartšķirne) un "Lenora", kā arī četras vidēji vēlīnās - "Brasla" (standartšķirne), "Bete", "Zīle" un "Magda".
Doktorantei A. Švartai bioloģiskajā laukā iekārtots izmēģinājums ar miežiem, lai pētītu barības vielu nodrošināšanas un nezāļu ierobežošanas iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā. Šķirne "Sencis" izvēlēta tādēļ, ka tā Stendē iepriekšējos gados parādījusi labus rezultātus un ir piemērota bioloģiskajai lauksaimniecībai. Izmēģinājums iekārtots laukos ar dažādiem priekšaugiem - melnā papuve, melnā papuve+ rudzi zaļmēslojumam, sarkanais āboliņš un rudzi. Šajos laukos uz diviem foniem - bez kūtsmēsliem un ar kūtsmēsliem 60 t/ha - pēta nezāļu ierobežošanas iespējas ar miežu ecēšanu pirms sadīgšanas, pēc sadīgšanas - cerošanas fāzē, pirms sadīgšanas un pēc sadīgšanas - cerošanas fāzes, kā arī pārbauda, kādi ir rezultāti, ja miežu sējumu neecē. Ar augsnes pēcsējas apstrādi iznīcina īsmūža nezāles. Ecē atkarībā no sējuma stāvokļa:
1. 1-2 dienas pēc sējas, ja masveidā dīgst īsmūža divdīgļlapju nezāles, kad nezāļu dīgsti ir balto pavedienu stadijā; ecēšu tips - tīkla, tapu, garpirkstu,
2. Sējumu ecēšana graudaugu 2-3 lapu fāzē un cerošanas fāzē, kad nezāles ir dīgstu fāzē,
3. Graudaugu stiebrošanas fāzes sākumā; ecēšu tips -garpirkstu.
Lauku dienā nezāļainība laukā bija maza. Nezāļainība bija lielāka variantos ar kūtsmēsliem.
Bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotākās rapšu šķirnes un slimību ierobežošanu ar bioloģiskiem līdzekļiem pēta Lilija Borovko un Gunta Bērziņa.
G. Bērziņa Lauku dienas dalībniekiem atgādināja, ka nozīmīgākās rapšu slimības ir sausplankumainība (Alternaria brassica), neīstā miltrasa (Perenospora brassica), sakņu kaklu fomozā puve (Phoma lingam), baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum), rapšu vīte (Verticillium dahliae), turnepša dzeltēšanas vīruss (Turnip mosaic virus), sakņu bakterioze (Pseudomonas campestris), miltrasa (Erisiphe communis f. brassicae), sniega pelējums (Typhula gyrans) un to pazīmes, atsaucoties arī uz Edgara Ružas publikācijām.
Skrīveros ierīkotajos izmēģinājumos pēta efektīvāko bioloģisko preparātu cīņai ar rapšu slimībām. Pārbauda trihodermīnu, azotobakterīnu un germīnu, lietojot to sēklu apstrādei, kā arī ziedēšanas fāzē izmantojot to pašu preparātu. Izmēģinājumu apskates dienā kontroles laukā, kur netika lietoti bakteriālie augu aizsardzības līdzekļi, bija visvairāk slimo augu. Trihodermīns bija paaugstinājis sēklu dīdzību un ierobežojis sausplankumainības un citu slimību izplatību, savukārt germīns ne tikai ierobežojis slimību izplatību, bet veicinājis arī lapu plāts palielināšanos.
Rapšu sējumos spradžu un krustziežu spīduļu apkarošanai iekārtots izmēģinājums ar šādiem variantiem:
1. Kontrole,
2. Pelni AS13 un Bacilons AS 51-61,
3. Šķīdums U AS13 un AS 51-61,
4. Minerāleļļas Ultra Fine AS13, AS 51-61.
Šķīdumu "U" gatavo, ņemot uz 10 litriem ūdens 300 g pelnu, 50 g sasmalcinātu ķiploku, naža galu kālija permanganāta un 40 g zaļo ziepju - virsmas aktīvās vielas.
Aivars Pogulis semināra dalībniekus iepazīstināja ar iekārtu, ko ASV lieto putnu atbaidīšanai no rapšu sēklas laukiem. Iekārta pārraida putnu balsis, kas pauž briesmu signālus.
Ar slāpekļa ekonomiskā optimuma noteikšanu zirņauzām nodarbojas Aivars Jermušs, bet ar slāpekļa vajadzības noteikšanu griķu ražas veidošanai - A. Pogulis. Griķu izmēģinājums ierīkots ar šķirni "Aiva" laukā, kur priekšaugs bijuši kartupeļi. A. Pogulis uzskata, ka kartupeļi kā kāliju prasīgi nav labākais priekšaugs griķiem, kuri arī ir kāliju prasīgi augi. Andris Lejiņš novērojis, ka labākais priekšaugs griķiem ir bijuši rudzi.
Salīdzinātas slāpekļa mēslojuma devas darbīgā vielā:
1. - 0,
2. - 10kg/ha,
3. - 20kg/ha,
4. - 30hg/ha,
5. - 40kg/ha,
6. - 50kg/ha,
7. - 60kg/ha,
8. - 70kg/ha.
Līdzšinējie pētījumi pierāda, ka ieteicamā slāpekļa deva griķiem ir 30 līdz 60 kg/ha. Virs 60 kg/ha pieaug veldrēšanās. Būtiski ir precizēt optimālo slāpekļa mēslojuma devu, kā arī noskaidrot, cik daudz slāpekļa vajadzīgs salmu un cik - riekstiņu veidošanai.
Skrīveros uzsākti pētījumi par piparmētru audzēšanu, izmantojot bioloģiskās metodes augu slimību apkarošanai. Īpaši kaitīga un izplatīta ir rūsa, retāk miltrasa. Izmēģinājums 2002. gadā iekārtots ar šādiem variantiem:
1. Kontrole,
2. Trihodermīns 20 ml/m2 (aplieti augi pēc stādīšanas),
3. Vitmīns 30 ml/m2 ( aplieti augi stādīšanas laikā),
4. Šķīdums "U" 30 ml/m2 (izsmidzināts zarošanas, pumpurošanas un ziedēšanas fāzēs),
5. Trihodermīns 20 ml/m2 (izsmidzināts zarošanas, pumpurošanas un ziedēšanas fāzēs),
6. Retināts stādījums 60x25 cm.

Darbs turpinās. Šinī gadā iekārtots izmēģinājums ar šādiem perspektīviem variantiem:
1. Kontrole,
2. Trihodermīns 20ml/m2 augsnē,
3. Vitmīns 30 ml/m2 augsnē,
4. Šķīdums "U" 30ml/m2 uz augiem,
5. Trihodermīns 20ml/m2 uz augiem.

G. Bērziņa informē, ka pēc viena gada pētījumiem efektīvi līdzekļi slimību ierobežošanai ir trihodermīns 200 l/ha un šķīdums "U" 300 l/ha, apsmidzinot augus pēc pirmo slimības pazīmju parādīšanās. Lai varētu izstrādāt pamatotas rekomendācijas, darbs ir jāturpina.
Lauku dienu noslēgumā pie Skujenieku ozola, baudot sagādāto cienastu, sanāksmes dalībnieki pateicās zinātniekiem par bioloģiskās lauksaimniecības pētījumiem.