Ražība

Lauku seminārs Stendē

Ne tikai kurzemnieki, bet arī interesenti no citiem Latvijas novadiem 8. jūlijā pulcējās BO VZU Stendes selekcijas stacija. Semināru atklāja uzņēmuma direktora p.i. Imants Zambergs.
Ar izmēģinājumiem, veltītiem tradicionālajai lauksaimniecībai, iepazīstināja Stendes selekcijas stacijas zinātnieki - Solveiga Maļecka, Zanda Opmane, Adrija Mazūre un Lidija Vojevoda. Viņu stāstījumu papildināja firmu Kemira Grow How, Zem Nor, Bayer Crop Science, Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra pārstāvji, kā arī Jānis Vigovskis no LLU Skrīveru zinātnes centra, Regīna Timbare un Aina Beināre no VZRU Agroķīmisko pētījumu centrs un Vilnis Nollendorfs no LU Bioloģijas institūta.
Liela daļa tradicionālajai lauksaimniecībai veltīto izmēģinājumu ir ierīkoti ar dažādu minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības firmu atbalstu. Piemēram, ar firmas Kemira Grow How atbalstu Stendē pārbauda sēklu apstrādes tehnoloģijas efektivitāti vasaras kviešu šķirnes "Triso", miežu šķirnes "Annabele" un vasaras rapšu šķirnes "Mocart" sējumā, herbicīdu efektivitāti vasaras miežu šķirnes "Ansis" sējumā, kā arī pēta ziemas kviešu audzēšanas tehnoloģiju.
Ar firmas Bayer Crops Science atbalstu pēta dažādu kodņu, insekticīda kalipso, herbicīda faktors un fungicīda prosaro efektivitāti vasaras kviešu šķirnes "Munk" sējumā, fungicīda fandango efektivitāti ziemas kviešu sējumā. Kartupeļu stādījumā firma demonstrē kodnes prestige, herbicīdu platina un zenkors, kā arī fungicīda sereno efektivitāti.
Kartupeļu stādījumā ar firmas Zem Nor atbalstu pārbauda minerālmēslu NPK 11-11-21 nitrobora un Hydro Plus efektivitāti. Minerālmēslu Hydro Plus efektivitāti pārbauda arī graudaugu sējumos.
Ar Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra (LLKC) atbalstu iekārtoti kultivēto ganību un zaļmēslojumu demonstrējumi. Ar LLKC speciālistu un V. Nollendorfa līdzdalību tiek pētīta dažādu mēslošanas paņēmienu ietekme uz ziemas kviešu ražu un kvalitāti.
Tradicionālajai lauksaimniecībai veltītajos izmēģinājumos īpaša vērība tika veltīta zaļmēslojuma audzēšanai augu sekā.
S. Maļecka informēja - lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko slāpekļa mēslojuma devu, Stendē tiek pārbaudītas slāpekļa mēslojuma devas griķiem zaļmēslojumam no 30 kg līdz 150 kg hektārā. Lai griķi zaļmēslojumam neaizaugtu ar nezālēm, praktizē vēlu sēju jūnija vidū, lai jūlija beigās tos varētu ieart un sagatavot augsni ziemāju sējai.
J. Vigovskis atzinīgi novērtēja Stendes pieredzi zaļmēslojuma audzēšanā, īpaši balto sinepju, kuras dezinficē augsni. Iestrādājot zaļmēslojumu, iestrādājam dzīvus augus - bioloģiski aktīvas vielas, ko augi labi izmanto. Pēc J. Vigovska novērojumiem, 15-20 tonnas zaļmēslojuma efektivitātes ziņā ir līdzvērtīgas 50-60 tonnām kūtsmēslu. Zaļmēslojuma vieta augu sekā var arī būt pirms vasarājiem un kartupeļiem.
Skrīveros ļoti labus rezultātus deva ziemas rudzi, iestrādāti zaļmēslojumam stiebrošanas fāzē. J. Vigovskis uzskata, ka saimniecībām, kuras augsnes uzlabošanai nelieto kūtsmēslus, īpaši bioloģiskā virziena saimniecībām, pēc ražas novākšanas nevajadzētu atstāt ar zaļmēslojuma kultūrām neapsētus laukus.
R. Timbare informēja, ka Agroķīmisko pētījumu centra speciālisti, pētot, kas notiek augsnē pēc zaļmēslojuma iestrādes, konstatējuši: ja ir silts un mitrs laiks, sākas strauja iestrādātā zaļmēslojuma mineralizācija. Jau pēc 7 dienām augsnes slānī līdz 20 cm minerālā slāpekļa daudzums palielinājās aptuveni divas reizes, vēl pēc septiņām dienām tā daudzums ievērojami palielinājās jau 40 cm dziļi. Tas nozīmē, ka minerālā slāpekļa krājumi palielinās ārpussakņu zonā - notiek slāpekļa izskalošanās. Tādēļ, ja ir slapja vasara, zaļmēslojums jāiestrādā īsā laika posmā, aptuveni divas nedēļas pirms ziemāju sējas. Ja vasara sausa, iestrādātā zaļmēslojuma mineralizācija notiek lēni - to var ieart apmēram mēnesi pirms ziemāju sējas. Pēc zaļmēslojuma iestrādes ziemājiem slāpekļa mēslojumu nevajag dot.
Par zaļmēslojuma audzēšanu augu sekā semināra dalībniekiem bija sagatavots informatīvs materiāls, kurā aplūkoti Dr. agr. Irmas Celmas pētījumi par zaļmēslojuma agroekoloģisko efektivitāti augsnes auglības un graudaugu ražības paaugstināšanā, kā arī iekļauti Dr. agr. R. Timbares apkopotie materiāli par minerālā slāpekļa satura izmaiņām augsnē pēc zaļmēslojuma iestrādes ziemāju sējai paredzētajos laukos. Informatīvajos materiālos varēja atrast arī Dr. agr. A. Beināres izvērtētos datus, kā optimāls slāpekļa mēslojums 2001.-2003. gadā iespaidoja ražu un ražas kvalitāti Stendē, laukos, kur agroķīmisko pētījumu centra speciālisti veica slāpekļa diagnostiku.
Ar bioloģiskajai lauksaimniecībai veltītiem izmēģinājumiem semināra dalībniekus iepazīstināja Stendes selekcijas stacijas zinātnieces Dr. agr. Vija Strazdiņa un Māra Bleidere. Viņu stāstījumu papildināja Dr. agr. Māra Vaivare no Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības (LBLOA) un Dr. lauks. Arnolds Riekstiņš.
V. Strazdiņa informēja interesentus, ka bioloģiskās lauksaimniecības jautājumu skaidrošanai Stendes selekcijas stacijā 1977. gadā sertificēts speciāls lauks 34 ha platībā, kurā iekārtotas divas astoņu lauku augu sekas.
I augu seka
1. Zirņi (tīrsējā)
2. Ziemas kvieši (šķirņu: "Krista", "Sakta", "Banga", "L 1821", "L1878", "Pamjati Fedina", "Ibis", "Beļina", "Harmonija", "Kobra" salīdzinājums)
3. Āboliņš (zaļmēslojumam, tīrsējā bez virsauga appļauts divas reizes)
4. Mieži (šķirņu: "Abava", "Sencis", "Rasa", "Druvis", "Linga", "Malva", "Klinta", "Rūja", "Gāte", "Idumeja" salīdzinājums)
5. Griķi zaļmēslojumam
6. Rudzi, tritikāle (rudzu šķirņu: "Kaupo", "Valdai", "Amilo", "Jorge", "Duoniai", "Voshod" un tritikāles šķirņu: "Mihas", "Ordo", "Prego", "Ulrika" salīdzinājums)
7. Kartupeļi (šķirne "Planta")
8. Auzas (šķirņu: "Laima", "Līva", "Māra", "Arta", "Kirovec", "Freja", "Brigita" kailgraudu auzu - ST-28650 salīdzinājums)

II augu seka
1. Āboliņš zaļmēslojumam
2. Zirņi (tīrsējā)
3. Rapši (šķirņu salīdzinājums)
4. Sinepes zaļmēslojumam
5. Griķi zaļmēslojumam
6. Auzas (šķirņu salīdzinājums)
7. Sinepes zaļmēslojumam
8. Mieži (šķirņu salīdzinājums)

Kūtsmēslus augu sekās nelieto. Izmēģinājumos zinātnieki meklē optimālāko augu maiņu augu sekā un piemērotākās graudaugu un vasaras rapša šķirnes bioloģiskajai lauksaimniecībai. V. Strazdiņa uzskata, ka zinātniekiem jāmācās un jāgūst pieredze bioloģiskajā lauksaimniecībā. Aicina, lai zemnieki iesaka, kādi jautājumi jāpārbauda un jānoskaidro.
Semināra laikā Dr. agr. I. Celma, vadoties no 1996.-1999. gadā veikto izmēģinājumu rezultātiem, informēja par āboliņa zaļmēslojuma priekšrocībām.
Dr. agr. M. Vaivare dalījās pieredzē par graudaugu sēklaudzēšanas agrotehniku bioloģiskajā lauksaimniecībā, bet par augsnes apstrādes jautājumiem padomus deva Dr. auks. A. Riekstiņš.
Semināra dalībnieki varēja iepazīties ar SIA Silja piedāvāto tehniku siena sagatavošanai un augsnes apstrādei. Sēklkopji zinātnieces A. Mazūres vadībā pārrunāja laukaugu sēklkopības jautājumus.
Noderīgi bija arī uzzināt ko jaunu par šķirņu salīdzinājumiem. Ar vasaras kviešu šķirnēm iepazīstināja Andris Balandins, ar miežu - M. Bleidere, ar auzu - Māra Gruntiņa, ar ziemas kviešu un tritikāles šķirnēm - V. Strazdiņa.