Kā aizlaist ganības ziemas guļā
Pētījumi un praktiskā pieredze liecina, ka rudenī zāles noganīšana jāpārtrauc, kad zāles garums ir 10 cm un pienācis oktobra vidus. Tad augos ir uzkrājušās barības vielu rezerves. Noskaidrots, ka par 15 cm garāku zelmeni bojā pelējums, tas bieži izsūt, aizkavējas zāles ataugšana. Zelmeņa stāvoklis un pārziemošana atkarīga galvenokārt no atāla izmantošanas veida. Vislabāk, ja zāles atālu nogana, ievērojot pareizu kārtību. Šāds izmantošanas veids ļauj zelmeņiem labi pārziemot, uzlabo tā augu sastāvu un palielina zāles ražu turpmākajos gados. Ja atālu pļauj, tas jādara ar tādu aprēķinu, lai ataugtu 10-15 cm augsts zelmenis. Tiklīdz rudenī beidz ganību izmantošanu, tās jānošļūc ar riepu vai parasto šļūci, lai izārdītu lopu mēslus un kurmju rakumus. Ganības pļavās nošļūc tikai tur, kur ganīti lopi.
Minerālmēsli rudenī
Lai novērstu minerālmēslojuma un jo sevišķi slāpekļa radīto augsnes skābumu, uzlabotu zelmeņa augu sastāvu un paaugstinātu zāles ražu, ganības regulāri jākaļķo, īpaši tad, ja augsnes reakcija ir zem 5,6. Kaļķis palielina arī saņemtā slāpekļa mēslojuma atdevi. Tas jāuzsēj 3-5 t/ha CaCO3 devā, ieturot starplaiku (vēlams ar lietu) starp kaļķošanu un minerālmēslu sēju, lai novērstu mēslojuma zudumus. Virspusējam zelmeņa kaļķojumam visaugstākā atdeve ir tad, ja kaļķo reizē ar kūdras kompostu.
Fosfora un kālija minerālmēslojums rudenī veicina zelmeņa labāku pārziemošanu un nodrošina lielāku zāles ražas pieaugumu nekā pavasarī izsēts mēslojums. Rudenī ganībām jādod vismaz 2-3 cnt/ha superfosfāta un 1-2 cnt/ha kālija mēslojuma. Kūdrājos katrai ceturtajai viena hektāra mēslojuma devai jāpievieno kāds no vara mēslošanas līdzekļiem.
Organiskais mēslojums
Zemnieku saimniecībās pašreizējā minerālmēslojuma dārdzības dēļ vairāk lieto organisko mēslojumu (kūtsmēslus, kompostu, vircu). Tas ganībās ne tikai ir slāpekļa, fosfora un kālija, bet arī labs kalcija, magnija un mikroelementu piegādātājs un augsnes sīkbūtņu darbības veicinātājs. Sadalījušos kūtsmēslus, kompostu un zāļu purvu kūdru ganībām var dot līdz septembra beigām, tomēr šajā laikā kūtsmēsli nodrošina mazāku atdevi nekā tad, ja tie uzvesti jūnijā trešajā vai jūlija pirmajā dekādē.
Visi vircas krājumi jāizmanto ganību un pļavu mēslošanai rudenī. Vircas izlaistīšanu ganībās var turpināt līdz augsnes sasalšanai, dodot 15 m3 vircas vienam hektāram.
Kas jādara ciņainā pļavā
Ja ganībās parādījušies ciņi, visur, kur tie nepārsniedz 10% (pēc platības), tos iznīcina ar amonija salpetra šķīdumu ūdenī (1:1) vai ar herbicīdu raundapu (4 l/ha), šķīdinot divas ēdamkarotes raundapu 10 litros ūdens. Rudenī pēc zāles izmantošanas katram ciņu zāles ceram uzlej 0,2-0,3 l šā preparāta šķīduma. Nākamajā pavasarī rudenī aplietie ciņi izkalst, to vietas aizaug ar labām zālēm, kas izmanto palikušos slāpekļa krājumus.
Platības, kurās vairāk ciņu, jāpārar. Ciņi vienmēr iznīkst velēnu pirmarumā, tāpēc rudenī pārartajās platībās var atkal ierīkot zālāju bez starpaugiem. Rudens laiks jāizmanto, lai ganībās un citos zālājos iznīcinātu krūmus, ciņus un novāktu akmeņus. Vispirms jānotīra un jāsakārto sausākās platības, kur samērā labs mitrums. Organisko mēslojumu un vircu dod arī atsevišķās vietās, kur, piesējot zāļu sēklas, var iegūt labu ražu.
Gādājot par jaunu zālāju
Rudenī arī jādomā par tiem zālājiem, kurus no jauna sēs nākamajā pavasarī. Laikus jāuzar zeme jaunajiem zālājiem. Arumi rudenī jāsastrādā ar smago šķīvju kultivatoru divās vai četrās kārtās. Rudenī sagatavotā un mēslotā augsnē pavasarī sētais zālājs labāk dod ražību.
