Ražība

Kas jāzina par produktivitātes rādītāju izmaiņām

Dzīvnieku pārraudzība ir individuāla dzīvnieku kontroles sistēma, kas nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datus ciltsvērtības noteikšanai.
Pārraudzības darbu piena lopkopībā Latvijā organizē saskaņā ar ZM 1998. gada 30. jūlijā apstiprināto instrukciju Nr. 2 "Par govju pārraudzības darba veikšanu Latvijas Republikā". Instrukcija izstrādāta saskaņā ar Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) noteikumiem.
Noteikumos paredzēta arī pārraudzības virskontrole, kuru Latvijā veic Ciltsdarba valsts inspekcija. Virskontrolei pakļauti visi pārraudzībā esošie ganāmpulki. Pamatojoties uz ZM instrukciju, pārraudzības virskontroli, atbilstoši virskontroļu grafikam, var veikt triju dienu laikā pēc kārtējās kontroles.
Ganāmpulku īpašniekiem, pārraugiem un ciltsdarba inspektoriem svarīgi zināt, cik lielās robežās dažādu faktoru ietekmē var mainīties kontrolei pakļautie piena produktivitātes rādītāji.
Pētījums Vecaucē
Lai atbildētu uz šo jautājumu, 2002. gada jūlijā un novembrī veicām zinātniski praktiskus pētījumus LLU MPS Vecauce slaucamo govju ganāmpulkā. Pētījuma grupā iekļāvām vienas slaucējas aprūpē esošas 74 Latvijas brūnās šķirnes slaucamās govis. Saimniecībā govju slaukšanai izmanto firmas De Laval pusautomātisko slaukšanas iekārtu, bet piena uzskaitei - minētās firmas mērinstrumentus.
Lai varētu salīdzināt piena produktivitātes rādītāju izmaiņas pētījuma laikā, izmantojām vasaras un ziemas sezonā desmit dienu atkārtotās kontrolēs iegūtos analīžu rezultātus, aprēķinot to vidējās vērtības.
Noskaidrojām, ka vasaras sezonā pētījumu grupas govju vidējais izslaukums pa dienām mainījies 2-7%, bet ziemas sezonā 2-5%. Salīdzinot ar izslaukumu, tauku saturs pienā svārstījies lielākās robežās, īpaši ziemas sezonā, kad novērojām līdz 12% svārstības (4,43-4,96%).
Stabilākais kontrolei pakļautais piena produktivitātes rādītājs bija proteīna saturs. Kontroles periodā vasaras sezonā tas svārstījās tikai dažu procentu robežās, tomēr ziemas sezonā bija vērojamas līdz 11% izmaiņas.
Somatisko šūnu skaits pienā atkarīgs no dzīvnieka veselības stāvokļa, tāpēc analizējams katram dzīvniekam individuāli. Taču arī visā pētījuma grupā novērojām ievērojamas somatisko šūnu skaita izmaiņas 15-20%.
Veicot virskontroli, jāsalīdzina kārtējie kontroles un virskontroles laikā iegūtie katras govs individuālie produktivitātes rādītāji.
Izvērtējot individuāli katra dzīvnieka piena produktivitāti, noskaidrojām, ka tā pa dienām var strauji mainīties, turklāt lielākas svārstības novērojām ziemas sezonā.
Attēlos ar X apzīmējām trešās laktācijas govs produktivitātes rādītājus, kurai pētījuma laikā bija pirmā laktācijas fāze. Minētās govs un visas pētījuma grupas vidējā izslaukuma izmaiņas ziemas sezonā atspoguļotas 1. attēlā.
1. attēlā redzam, ka govju grupā lielākā izslaukuma starpība novērota starp otro un ceturto kontroles dienu, kas bija 1,1 kg. X govs minimālais izslaukums novērots arī otrajā kontroles dienā, kas, salīdzinot ar pirmo dienu, bija par 3,1 kg jeb 16,3%, bet ar trešo kontroles dienu - par 3,8 kg jeb 19,2% mazāks.
Tauku un proteīna satura izmaiņas ziemas periodā dotas 2.un 3. attēlā.
Kā redzams 2. attēlā, tauku satura minimālais rādītājs X govs pienā un vidēji grupā novērots ceturtajā, bet maksimālais - septītajā kontroles dienā. X govs piena tauku satura starpība minētajās dienās veidoja 1,8%, bet grupai - 0,53%; salīdzinot ar govju grupas starpību šajās dienās, tā bija trīs reizes lielāka.
Līdzīgu tendenci novērojām arī proteīna saturam. Mazākā vērtība X govij bija otrajā, bet lielākā - septītajā kontroles dienā, attiecīgi 3,12 un 4,05%. Starpība veidoja 0,93% - par 0,47% vairāk nekā vidēji grupā.
X govs izslaukumam un piena sastāva rādītājiem kontroles periodā novērojām būtiskas atšķirības, tāpēc bija svarīgi noskaidrot, kas varēja izraisīt šādas izmaiņas.
Analizējot atsevišķu faktoru saistību ar vērtēto piena produktivitātes rādītāju svārstībām, noskaidrojām, ka abās sezonās tās būtiski ietekmēja:
• govs laktācija;
• laktācijas fāze;
• ēdināšana;
• dzīvnieka veselības stāvoklis,
• bet vasaras periodā vēl arī gaisa temperatūra un relatīvais mitrums.
Lai precīzi analizētu virskontrolē iegūtos rezultātus, jāņem vērā visi iepriekšminētie faktori.