Ražība

Ko lietosim antibiotiku vietā

Antibiotikas ir vielas, ko producē dažādi mikroorganismi. Šīm vielām piemīt spējas ierobežot citu nevēlamu mikroorganismu darbību, un pašus nevēlamos mikroorganismus tās noved pie bojāejas. Diemžēl patogēnās baktērijas spēj izstrādāt noturību jeb rezistenci pret antibiotikām, un tās kļūst neefektīvas cīņā ar daudzām cilvēku un dzīvnieku slimībām. Tāpēc antibiotikas kā dzīvnieku produktivitāti stimulējošas vielas pakāpeniski tiek izņemtas no dzīvnieku barības.
Kas izmainās pēc antibiotiku izņemšanas
Dažas Eiropas valstis ir veikušas šādu eksperimentu. Zviedrijā jau kopš 1986. gada noteikts antibiotiku kā augšanas stimulatora aizliegums. Zviedri konstatēja, ka aizlieguma rezultātā cūku dzīvmasas pieaugums saruka par 10%, pazeminājās barības izmantošanas efektivitāte un palielinājās sivēnu nobeigšanās. Līdzīga pieredze ir arī dāņiem, kas pagājušā gadsimta 90. gadu vidū aizliedza lietot daļu antibiotiku kā augšanas stimulatoru dzīvnieku barībā, bet kopš 2000. gada 1. janvāra no dzīvnieku barības izņēma visas antibiotikas. Tas radīja daudzas problēmas: kritās dzīvsvara pieaugums, pasliktinājās barības izmantošanās, palielinājās caurejas gadījumu skaits pēc sivēnu atšķiršanas, paplašinājās dažādu zāļu lietošana. Arī pārējām valstīm Eiropā, tai skaitā Latvijai, šā aizlieguma diena pienāks 2006. gada 1. janvārī.
Kas aizstās antibiotikas
Mūsdienu zinātne uz šo jautājumu atbildi ir radusi. Izstrādātas citas efektīvas barības piedevas, kas ļoti nopietni spēj konkurēt ar antibiotikām to labvēlīgā efekta izraisīšanas ziņā. Tās ir: 1) paskābinātāji; 2) probiotikas; 3) prebiotikas; 4) imūno sistēmu stimulējošas vielas. Ko tas dos dzīvnieku audzētājiem?
Paskābinātāji
Tās ir dažādas organiskās skābes, ko pievieno zīdāmo sivēnu barībai, lai paskābinātu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas sākuma posma vides reakciju. Sivēniem kuņģī šai periodā izdalās nepietiekams sālsskābes daudzums, tāpēc tā vides reakcija ir pH 4-7. Tas ir par maz, lai pietiekami efektīvi sagremotu proteīnu, un arī dažādu patogēnu baktēriju augšana, pastāvot šādam kuņģa satura skābumam, notiek intensīvi. Paskābinātāju piedevas kuņģa vidi var pazemināt līdz pH 3 un zemāk, kas ir gan vēlams labākai proteīna sagremošanai, gan arī aiztur baktēriju augšanu. Turklāt organiskām skābēm piemīt arī antimikrobiālas īpašības - tās caur baktēriju šūnu sienu membrānu nokļūst tās iekšpusē un tādējādi izsauc to bojā eju.
Barības paskābināšana vēlama arī sivēnmātēm vismaz divas nedēļas pirms atnešanās un zīdīšanas periodā. Tas palīdz pazemināt urīna pH zem 6, kas ir nozīmīgs faktors uroģenitālo ceļu aizsardzībai pret patogēnu infekciju atnešanās un vēlākās apsēklošanas laikā.
Probiotikas
Normālos apstākļos gremošanas un zarnu traktā patogēno baktēriju skaits nav liels, tās konkurē ar citām līdzīgām baktērijām par barības vielām un piesaistīšanās vietām uz zarnu trakta epitēlija virsmas. Maiņas mikroorganis-mu sastāvā izraisa dažādas stresa situācijas - atšķiršana, barības maiņa, pārliecīga dzīvnieku biezība, slikta ventilācija u.c. Lai mazinātu mikrofloras maiņas nelabvēlīgo iespaidu, barībā izēdina vēlamos mikroorganismus, ko dēvē par probiotikām. Tie ir dzīvi mikroorganismi, ko pievieno dzīvnieku barībai, un tie labvēlīgi ietekmē dzīvnieka - saimnieka - zarnu trakta mikroorganismu bilanci. Sivēnu ēdināšanā tās ir pienskābes u.c. baktērijas.
Prebiotikas
Prebiotikas ir atsevišķu barības līdzekļu vai barības devu sastāvdaļas, kas nesagremojas dzīvnieka - saimnieka - gremošanas traktā, bet spēj izmainīt resnās zarnas mikroorganismu populāciju. Biežāk lietotās prebiotikas ir fruktāni - viela, ko atrod topinambūrā, cigoriņos u.c. augos, no kuriem šo savienojumu iegūst arī rūpnieciski. Fruktāni kā barības piedeva veicina Lactobacilli un Bifidobacteria augšanu resnajā zarnā. Tas rada nelabvēlīgus apstākļus patogēnu attīstībai un palīdz uzturēt zarnu trakta veselu.
Imūno sistēmu stimulējošas vielas
Zinātnieki atklājuši, ka no atlasītām specifiskām baktēriju un raugu šūnu sienām izdalītas vielas paaugstina organisma imunitāti pret patogēno baktēriju izraisītiem kairinājumiem. No ķīmiskā viedokļa šie savienojumi ir oligosaharīdi, kas veidoti no vienkāršā cukura mannozes. Tāpēc tos dēvē arī par mannānoligosaharīdiem.
Īsajā apskatā aplūkotie dažādie antibiotiku aizvietotāji var arī nebūt tikpat efektīvi kā antibiotikas, bet, vienlaikus kombinējot dažādas piedevas, būs iespējams panākt augstus ražības rādītājus un uzturēt labu dzīvnieku veselības stāvokli.