Ražība

Kurzemes sēklas māca audzēt sīpolus

Bulduru dārzkopības vidusskolā 5. martā SIA Kurzemes sēklas vadība un speciālisti rīkoja seminārus “Sīpolu audzēšanas agrotehnika, šķirnes un ražas uzglabāšana”.
SIA Kurzemes sēklas direktors Andris Kiršentāls uzsvēra, ka seminārs veltīts ne tikai sīpolu audzēšanai, bet arī dārzeņkopības speciālista Māra Gailīša piemiņai. Direktors aicināja klātesošos iepazīties ar sava uzņēmuma jauno katalogu, kas uzskatāms arī par jubilejas izdevums, jo šogad aprit 10 gadu, kopš uzņēmums pazīstams sēklu tirgū. Katalogs paredzēts gan profesionāliem dārzeņu un puķu audzētājiem, gan ļaudīm, kam rosīšanās dārzā ir vaļasprieks, kā arī tiem, kuri aktīvi seko līdzi sēklu tirgū notiekošajam. A. Kiršentāls aicināja iepazīties arī ar SIA Kurzemes sēklas un Pūres dārzkopības pētījumu centra sagatavoto darbu “Lauka dārzeņu 2003. gada demonstrējuma rezultāti”, kā arī piedalīties lauka dienās 23. jūlijā Rīgas rajona saimniecībā Ezerkauliņi un 6. augustā - Talsos.

Sīpolu tirgus Latvijā un pasaulē
SIA Kurzemes sēklas galvenais agronoms Māris Grīnvalds analizēja situāciju sīpolu tirgū. Sīpolu vidējā ražība pasaulē ir 20–25 t/ha. Augstākās ražas, vidēji 55-60 t/ha, iegūst Holandē. Arī mūsu labākie sīpolu audzētāji ievākuši 40 t/ha sīpolu.
Latvijā patērē aptuveni 20 tūkst. t sīpolu gadā, no kuriem tikai pusi izaudzējam paši, pārējos – ievedam, galvenokārt no Polijas. Kaut arī augsnes un klimatiskie apstākļi Latvijā ir piemēroti sīpolu audzēšanai, nopietni ar sīpolu audzēšanu lielās platībās nodarbojas nedaudzas saimniecības. Tikai divās saimniecībās sīpolu platības tuvojas 50 ha un sešās saimniecībās pārsniedz 10 ha.
Audzējot sīpolus no sēklām, iegūst par 10–15% lielāku ražu. Tomēr vairums sīpolu audzētāju Latvijā tos audzē no sīksīpoliņiem, jo šādi iegūtā raža ir agrāka, turklāt vieglāk apkarot nezāles. Raža nobriest jau augustā, kad vēl silts un sauss laiks un nav vajadzīga sīpolu papildu žāvēšana.
Taču sīpolu audzēšana no sīksīpoliņiem izmaksā dārgāk nekā no sēklām. Stādāmā materiāla patēriņš atkarībā no sīksīpoliņu izmēra ir 0,5-1,5 t/ha, uz metru izstāda 20–25 sīksīpoliņus. Stādot sabiezināti 2–3 cm attālumā un retinot, var iegūt sīpolloku ražu vasarā un sīpolus rudenī, bet nepieciešamais sēklas materiāls dubultojas. Pēc PVD Sanitārās robežinspekcijas datiem, gadā Latvijā ieved ap 750-1000 t sīksīpoliņu.

Sīpolaudzēšanas agrotehnika
Seminārā dārzkopības konsultants Māris Narvils stāstīja par sīpolu audzēšanas agrotehniku. Obligāts sekmīgas sīpolaudzēšanas noteikums ir pareiza augu maiņa. Četru lauku augsekai iesaka šādu kultūru secību: sakņaugi un sīpoli – ķirbjaugi un kukurūza – kartupeļi un tomāti – kāposti un pākšaugi; pieclauku: sīpoli – kāposti – sakņaugi – ķirbjaugi – kartupeļi; sešlauku : sīpoli – pākšaugi – kāposti – sakņaugi – ķirbjaugi – kartupeļi (otru kultūru laukā izraugās tā, kā norādīts četrlauku augsekā).
Nevēlami priekšaugi sīpoliem ir sīpolaugi un zālāji. Atkārtoti tajā pašā laukā sīpolus var sēt vai stādīt ne agrāk kā pēc trim, vislabāk - četriem gadiem.
Ja sīpolus audzē no sēklām, M. Narvils īpašu vērību aicināja veltīt augsnes sagatavošanai, sākot ar aršanu, reljefa izlīdzināšanu un augsnes pievelšanu pirms sējas. Jāsēj 1,5–2,0 cm dziļi. Vieglākās augsnēs dziļāk. Ja augsne sastrādāta par dziļu, sēkla nokļūst tās irdenajā slānī, kas ātri izžūst, un sēklas uzdīgšana atkarīga tikai no lietus vai laistīšanas. Ja sēklām trūkst mitruma, tās dīgst lēni un nevienmērīgi.
M. Narvils iztirzāja vairākas sēšanas sistēmas. Sējot trijās rindās 1,4–1,5 metrus platās dobēs, augi ir labi izgaismoti, bet mehāniskā cīņa ar nezālēm apgrūtināta. Par labāku lektors uzskata sēšanu četrrindu dobēs – labs augu izvietojums un viegla starprindu apstrāde, lielāks augu skaits platības vienībā. M. Narvils stāstīja arī par sēšanu dubultrindu dobēs un piecrindu dobēs ar rindu attālumu 27 cm, ar dobju attālumu 42 cm. Nevajadzētu sēt biezāk kā 2–3 cm sēklu no sēklas. Tās dīgst jau 2–3 0C temperatūrā. Sējas laiks, atkarībā no laika apstākļiem - aprīlis vai pirmās maija dienas. Lai no sēklām izaugtu sīpoli, atkarībā no šķirnes vajadzīgas vismaz 110–140 dienas.
Sīpolloku un sīksīpolu audzēšanā mēslojumam, atkarībā no augsnes agroķīmiskajām īpašībām, lektors ieteica uz hektāru izmantot:
· mazprasīgām šķirnēm N 30–60 kg; P2O5 30 kg; K2O 60-80 kg;
· vidēji prasīgām - N 60–120 kg; P2O5 60-90 kg; K2O 90-120 kg, rēķinot darbīgajā vielā.
Ļoti svarīgi nodrošināt sīpolus arī ar pārējiem barības elementiem, pirmām kārtām prasīgās šķirnes. Īpaši jāseko, lai augsnē būtu nepieciešamais Ca daudzums (iznese - N:P:K:Ca=60:18:42:38).Veicot augsnes analīzes, būtu jānosaka visu augiem nepieciešamo barības elementu saturs augsnē. Sīpoliem nav piemērotas skābas augsnes. Augsnes reakcija - ne mazāka par pH 6,5 .
Pirmo slāpekļa papildmēslojumu sīpoliem dod pēc nezāļu iznīcināšanas, kad loki 10 cm gari, otro pēc 2–3 nedēļām. Novēlotas un lielas slāpekļa papildmēslojuma devas veicina lielas loku masas un resnu sīpolu kaklu veidošanos, kas aizkavē to nobriešanu un izžāvēšanu. Ja trūkst slāpekļa, savukārt veidojas maz loku.

Sīpolu kaitēkļi un slimības
Herbicīdi labāk iedarbojas mitrās augsnēs un tad, kad laiks apmācies. Īpašu vērību M. Narvils veltīja sīpolu kaitēkļu un slimību pazīmju raksturošanai un to apkarošanai.
Visizplatītākais sīpolu kaitēklis ir sīpolu muša. Tā izlido maija beigās un jūnija sākumā, kad zied pienenes un ķirši. Mušas kāpuri iegraužas sīpolos un izēd audus. Kāpuru attīstība ilgst 2-3 nedēļas, tad tie iekūņojas augsnē un pēc 2-3 nedēļām no kūniņām iznāk jaunās mušas, kas dēj olas. Parasti gadā attīstās divas paaudzes. Septembrī pieaugušie kāpuri augsnē pārziemo, pavasarī iekūņojas, un pēc 2-3 nedēļām no kūniņām iznāk mušas. Kāpuri var pārziemot arī bojātos sīpolos.
Parasti divas paaudzes attīstās arī sīpolu ziedmušai, kura izlido jūnija otrā pusē. Tās kāpuri sīpolus bojā nedaudz vēlāk kā sīpolu mušas kāpuri. Ziedmušas kāpuri iegraužas sīpola pamatdaļā un izalo to. Bojāto sīpolu lakstu galotnes dzeltē, sažūst un paši sīpoli sapūst. Sīpolu ziedmušas attīstība līdzīga sīpolu mušas attīstībai, arī apkarošana līdzīga – jāievēro augu seka, jāizmanto tīrs stādāmais materiāls, bez kāpuru vai kūniņu invāzijas. Nelielās platībās mušas var daļēji izķert ar dzeltenajiem līmes vairogiem.
Nepatīkams kaitēklis ir sīpolu lakstu puskode – mazs, pelēkbrūns tauriņš ar baltiem vai pelēcīgiem plankumiņiem. Pavasarī pie sīpolu lakstu pamata mātītes dēj pa vienai olai. Lido parasti vakarā un naktī. Puskodes kāpuri ir pelēcīgi zaļgani ar brūnu galvu, izēd sīpolu lakstu parenhīmu, veidojot audos šauras, līkumotas ejas. Lakstu epiderma paliek neskarta. Izgrauztās eju vietas kļūst gaišākas. Sausās, siltās vasarās nereti kaitēklis bojā pat pusi augu. Ziemo kūniņas vai pieaugušie tauriņi.
No izplatītākajiem kaitēkļiem lektors minēja arī sīpolaugu sakņu ērci, kas kaitīga gan veģetācijas periodā, gan sīpolu glabāšanas laikā. Ērce parasti dēj olas jau bojātos sīpolos. No olām izšķīlušies kāpuri sūc augu sulu. Ērces izgrauž ejas un dobumus segzvīņās, bojājuma vietas kļūst irdenas un pārklājas ar brūnganiem izdalījumiem, kuros attīstās mikroorganismi, un sīpoli sapūst. Gadā attīstās vairākas paaudzes. Ziemo kāpuri vai pieaugušas ērces augsnē vai sīpolos.
Kaitīgas var būt arī sīpolu nematodes un tās kāpuri, kas uzturas sīpolu zvīņās un lokos, pārtiekot no auga sulas. Bojātie augi atpaliek, pie pamatnes izliecas, nereti audi zaudē raksturīgo struktūru un pārvēršas irdenā masā, kas ar laiku nobrūnē. Sīpoli plaisā, parasti garenvirzienā, uz lakstiem veidojas gaiši plankumi. Sīpoliem nonākot glabātuvēs, nematodes turpina attīstīties un bojāt sīpolus. Nematodes izplatās ar inficētu sēklas materiālu un darbarīkiem. Jāievēro augu seka, jālieto vesels stādāmais materiāls, glabājot jānodrošina temperatūras režīms.
Sīpolu lakstu puskodes apkarošanai var izmantot insekticīdu bulldoks 025 e.k.
0,3 l/ha, atkārtoti apsmidzina pēc 7-10 dienām.
Sīpolu lakstu puskodes un sīpolu ziedmušas apkarošanai var lietot fastaku e.k. 0,15–0,20 l/ha, kā arī kestaku e.k. 0,15-0,20 l/ha, atkārtoti pēc 14 dienām.
Sīpolu mušas, ziedmušas un lakstu puskodes apkarošanai atļauts izmantot insekticīdu sumi-alfa 5 e.k. 0,2-0,3 l/ha, nogaidīšanas laiks 14 dienas, pieļaujamas trīs apstrādes. Izmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, vēlams tos mainīt, lai kaitēkļi pie tiem nepierastu.
M. Narvils uzsvēra, ka augot sīpoli parasti veido 15 lokus, no kuriem vismaz 10 loki aug vienlaikus. Ja loki priekšlaicīgi atmirst, samazinās raža. Sīpolu neīstā miltrasa ietekmē gan sīpolu ražas lielumu, gan tās kvalitāti. Uz lokiem veidojas pelēcīgi dūmakaina apsarme, tās attīstību veicina augsts gaisa mitrums un zema temperatūra. Pārziemo uz augu atliekām, tādēļ mazāk izplatīta vietās, kur sīpolus audzē no sēklām. Inficētie sīpoli sliktāk glabājas, jo attīstās dažādas puves. Apkarojot ievēro augu maiņu, izmantojot veselu stādāmo materiālu, nepieļaujot sabiezinātus sējumus, sējot un stādot valdošo vēju virzienā, iznīcinot augu atliekas un bojātos sīpolus, lietojot fungicīdus. Atļauts lietot fungicīdu ridomils Gold MC 68 d.g. un ridomils Gold MC 68 p.s. 2,5 kg/ha, atkārtoti pēc 14 dienām. Lokus pārtikai nedrīkst izmantot.
Atļauts lietot arī fungicīdu ditāns NT d.g. un ditāns M-45 p.s. 2,0–2,5 kg/ha, atkārtoti pēc 7–10 dienām.
Sīpolus pēc novākšanas bojā sīpolu kakla puve. Parasti tā parādās sīpola augšējā daļā. Inficēšanās notiek augšanas laikā. Lai izvairītos no šīs slimības, jācenšas sīpolus novācot, šķirojot un transportējot netraumēt. Ātri jāizžāvē. Mitrā laikā žāvē 34 0C temperatūrā. Audzējot nedrīkst pārmēslot ar slāpekļa mēsliem, tos lieto ne vēlāk kā 8-9 nedēļas pēc sējas.
M. Narvils atgādināja, ka cīņai pret sīpolu kakla puvi, pelēko puvi, balto puvi atļauts lietot ronilānu d.g. Pret pelēko puvi 0,75–1,0 kg/ha, atkārtoti pēc 10–14 dienām, pret balto puvi - 2,5 kg/ha - aplaistīt augus 4-6 nedēļas pēc izstādīšanas, pret sīpolu kakla puvi 1 kg/ha – apsmidzina stādījumus 6,4 un 2 nedēļas pirms ražas novākšanas. Platībās, kurās lietots ronilāns, lokus nedrīkst lietot uzturā. Minēto slimību apkarošanai atļauts izmantot arī sumileksu 50 p.s. 0,5 – 1,5 kg/ha, atkārtoti pēc 1-2 nedēļām.

Sīpolu šķirnes
Par Holandes sēklaudzētājfirmas Bejo zaden sīpolu sēklu un sīksīpoliņu piedāvājumu informēja firmas speciālists Marsels Krimps. Firma audzē no dzeltenajiem sīpoliem šķirnes ‘Herkules’F1 un ‘Štur BS’ 20, no sarkanajiem - ‘Hyred’F1. Sīksīpoliņus vēlams iepriekš pasūtīt. M. Krimps raksturoja vairākas jaunas firmā izaudzētas šķirnes, no kurām dažas jau ievestas Latvijā.
‘Herkules’ F1 – vidēji agra šķirne, veģetācijas periods 100 dienas. Sīpoli ieapaļi, izlīdzināti, tievu kakliņu, praktiski neizzied. Glabājās ļoti labi un ilgi.
‘Hyred’F1 – jauns, tumši sarkans hibrīds. Vidēji agrīna šķirne, veģetācijas periods 140 dienas. Apaļas formas. Labi glabājas.
Labi glabājas arī jaunās šķirnes’ Hytech’ F1 - veģetācijas periods 146 dienas, un šķirne ‘Pascal’ F1 – veģetācijas periods 146 dienas, izturīgs pret izziedēšanu. ‘Hyskin’ F1 – veģetācijas periods 147 dienas, izturīga miza.
No agrajām šķirnēm M. Krimps minēja ‘Spirit’ F1 – veģetācijas periods 101 diena, augstražīga, labi uzglabājas, un šķirni ‘Mustang’ – veģetācijas periods 102 dienas, labi glabājas, izturīga pret izziedēšanu. Ļoti ilgstoši glabājas vēlās šķirnes ‘Renate’ F1 un ‘Armstrong’F1 – abām šķirnēm veģetācijas periods 165 dienas.
No baltajiem sīpoliem speciālists minēja šķirni ‘Abion’ – veģetācijas periods 150 dienas, derīga tikai īslaicīgai glabāšanai, ar grūti nolobāmu mizu, un šķirni ‘Parade’, - no tās, sējot sabiezināti, var iegūt smalkus lokus, to var audzēt siltumnīcās un uz lauka
Par sīpolaudzēšanas tehniku un laistīšanas iekārtām semināra dalībniekus informēja SIA Certa , par sīpolu uzglabāšanu - firmas Omnivent pārstāvji.