Ražība

Ilggadīgie zālāji un virspusējā augsnes kaļķošana

Lielākā daļa vērtīgo zālaugu normālos mitruma apstākļos un pietiekamā nodrošinājumā ar augu uzturvielām labi aug, attīstās un ražo, ja augsnes reakcija ir pH 5,6-7,5. Augsnē ar skābu reakciju zālāju raža ir zema un ar sliktu botānisko sastāvu. Iepriekšējo gadu pētījumi (J. Štikāns, 1985) liecina, ka skābo augšņu kaļķošana dod iespēju paaugstināt stiebrzāļu un āboliņa maisījuma siena ražu par 25-50% un pat vairāk. Augsnes virspusējā kaļķošana ļauj pārvērst velēnu podzolēto augšņu mazražīgo, skābo augšņu zālājus ar sliktu botānisko sastāvu augstražīgās, iekoptās pļavās un ganībās.
Pēc LLU Skrīveru Zinātnes centrā veiktajiem pētījumu rezultātiem daudzgadīgo zālāju mēslošanas izmēģinājuma stacionārā, 1986. gada pavasarī veiktā virspusējā zelmeņa kaļķošana, kā arī 2001. gadā papildus dotā dolomītu kaļķa deva 7 t ha-1 atstājusi zināmu ietekmi uz sausnas ražu, un tās lielums bijis atkarīgs no NPK minerālmēslu devas un attiecībām.
Kontroles variantā (bez NPK) zelmeņa virspusējais kaļķojums bez zelmeņa regulāras mēslošanas pat samazinājis zālāja sausnas ražu vidēji par 21,1%, jo zālaugi prasa arī nepieciešamo mēslojumu.
Turpretī efektīvāk virspusējais kaļķojums veicinājis N un K mēslojuma iedarbību (varianti 311, 313, 444, 300, 333). Tas liecina par zelmeņa virspusējā kaļķojuma ievērojamo nozīmi NPK mēslojuma iedarbības sekmēšanai un zālaugu ražības palielināšanai.
Kaļķošana veicinājusi ne vien vērtīgo stiebrzāļu, bet arī baltā āboliņa attīstību un ražu, paaugstinot tā īpatsvaru zelmenī vidēji par 10-20% ar PK nodrošinātos un bez skābekļa mēslojuma variantos.