Ražība

Vai selekcijas stacijai būs sava vieta ES?

Ar priecīgāku vai nopietnāku skatu nākotnē veroties, visi esam nokļuvuši situācijā, kad dzīve ES ir kļuvusi par mūsu valsts ikdienas realitāti. Daudz iespēju, daudz cerību un arī daudz nezināmā – kā jebkuros pārmaiņu laikos. Valsts stratēģija un prioritātes lauksaimniecības, tostarp lauksaimniecības zinātnes jomā šobrīd vēl nav definētas pietiekami skaidri un nepārprotami. Vēl daudzi likumi un noteikumi tiks pieslīpēti reālajai dzīvei. Un daudzās lietās vēl pat īsti nezinām, uz ko cerēt un no kā bīties. Pievienošanās ES ir valstiska garantija drošībai un labklājībai nākotnē, bet no katra cilvēka pretī tiek prasīta aktīva un mērķtiecīga darbība jau šodien. Cik gatavi tam esam un ko īsti spēsim sasniegt,- to rādīs nākamie gadi.

Kā gatavojāmies ES
Kas mainījies selekcijas staciju ikdienā? No 1. maija rīta varbūt nekas īpašs, bet domājuši un gatavojušies pārmaiņām esam visus pēdējos gadus. Mūsu darbību selekcijas un sēklkopības jomā nosaka normatīvie akti, kuri pēdējos piecos gados ar ES likumdošanas prasībām vairākkārt saskaņoti, un jāatzīst, pamazām ieviesti arī dzīvē.
Pateicoties ZM darbinieku izpratnei un neatlaidībai sarunās ar ES ierēdņiem, atsevišķos nosacījumos panākts pietiekami garš pārejas periods. Piemēram, līdz 2009. gadam Latvijā ļaus audzēt, sertificēt un pārdot to laukaugu šķirņu sēklas, kas Latvijas augu šķirņu katalogā (tajā laikā audzēt ieteicamo šķirņu sarakstā) reģistrētas pirms vairāk nekā 10 gadiem, tātad tām nav veikts starptautiski atzīts AVS tests, kas ļautu tās iekļaut ES augu šķirņu katalogā. Šobrīd darbojas Latvijas augu šķirņu kataloga B saraksts, kurā iekļautas šīs nosacīti vecās šķirnes.
ES noteikumi šķirnes reģistrēšanai augu šķirņu katalogā ir ļoti stingri. Oficiālo valsts pārbaužu veikšana - pietiekami dārgs un sarežģīts process. Selekcionāram pirms tam šķirne ir īpaši jāsagatavo - jāveic papildu morfoloģiskie novērojumi, jāatlasa šķirnei tipiskie īpatņi un jāsagatavo noteiktām prasībām atbilstošs šķirnes apraksts. Stendē jau ceturto gadu tiek veikta perspektīvo un arī esošo graudaugu šķirņu salīdzināšana ar UPOV noteiktajām etalonšķirnēm. Rūpējamies, lai, pirmkārt, jaunās šķirnes sekmīgi izietu AVS testu, bet tikpat nopietni vērtējam arī vecās šķirnes, un šajā rudenī vairākas no tām, piemēram, mieži ‘Abava’, auzas ‘Laima’ un ‘Līva’ tiks reģistrētas oficiālai testa veikšanai Polijā. Tā ka sēklaudzētāji var būt droši, ka pēc diviem trim gadiem arī šīs šķirnes tiks ierakstītas Augu šķirņu kataloga A sarakstā.
Līdz ar izmaiņām Sēklu aprites likumā mainījušies gan sēklu kategoriju nosaukumi, gan prasības sēklas sagatavošanā un realizācijā. Likums noteic, ka sēklu tirgū nevar piedāvāt izlases kategorijas sēklu un ka par tās tālāku pavairošanu visā pilnībā atbild šķirnes īpašnieks. Tās ir pamatotas prasības un var tikai palīdzēt sakārtot problēmas sēklu tirgū, kad augstu kategoriju sēklas tiek realizētas galējam patēriņam, nevis tālākai pavairošanai. Savukārt selekcionāram tas uzliek nopietnu pienākumu - nodrošināt pirmsbāzes kategorijas sēklu pavairošanu un sagatavošanu. Tāpat ne katram sēklaudzētājam ir viegli izpildāma prasība sēklu realizēt stingri noslēgtā fasējumā.

Selekcijas stacijas modernizācija
Tā materiāli tehniskā bāze, kas bija Stendes selekcijas stacijas rīcībā pēc reorganizācijas 1997. gadā, nespētu nodrošināt šādu prasību izpildi. Un šajā ziņa varam tikai pateikties stacijas bijušā direktora Miervalža Krotova iniciatīvai un neatlaidībai, kas ļāva 2000. gadā uzsākt valsts investīciju projekta “Modernas laukaugu bāzes sēklas ražošanas centra izveide konkurētspējīgas produkcijas ražošanai” īstenošanu. Pagājušā gada rudenī šis projekts tika pabeigts, un stacija ir ieguvusi gan vairākas jaunas un moderni aprīkotas noliktavas, gan sēklkopības darbam piemērotu tehniku.
Mūsu darbu sarežģī lielais piedāvāto šķirņu klāsts – ap 20 laukaugu šķirņu, kas liek īpaši rūpīgi sekot tīrībai sējmašīnās un kombainos, kā arī sēklas kustībai kaltēs un noliktavās. Lai piedāvātais sēklas materiāls atbilstu sēklu kontroles prasībām, svarīga ir ne tikai laba tehniskā bāze, bet arī pieredzējuši darbinieki un pedantiska attieksme pret darbu.
Pēdējos gados daudz izmaiņu veikts arī likumdošanas aktos, kas saistīti ar augu aizsardzības un karantīnas pasākumu nodrošināšanu. Noteikumi ir pietiekami stingri un arī pamatoti. Stingra ir Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nostāja. Īpaši saimniecībām, kas cer uz ES finansiālu atbalstu, ir svarīgi ievērot labas prakses saimniekošanas nosacījumus. Jādomā gan par normatīviem atbilstošu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu glabātavu iekārtošanu, gan par sertificētu iekārtu izmantošanu, gan attiecīgās tehnikas apkopes un glabāšanas vietām.
Realizējot sēklkopības projektu, esam izbūvējuši jaunu sēklu kodināšanas līniju, kas ļauj precīzi apstrādāt sēklas materiālu, īpašu uzmanību veltot ne tikai kodināšanas kvalitātei, bet arī strādājošo drošībai. Iekārtota jauna augu aizsardzības līdzekļu glabāšanas vieta, paredzot telpas pesticīdu jaukšanai un sagatavošanai pirms izsmidzināšanas, kā arī telpas darbiniekiem, kā to nosaka darba aizsardzības prasības. Šo telpu iekārtošana bija viens no nosacījumiem, kas ļāva mūsu augu aizsardzības speciālistiem sertificēt selekcijas staciju kā vienu no iestādēm, kurā augu aizsardzības līdzekļu ražotāji un izplatītāji var pasūtīt ķīmisko un bioloģisko aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudi. Tā obligāti nepieciešama, firmām reģistrējot jaunus augu aizsardzības līdzekļus valstī, turklāt stacijas speciālistiem nodrošina jaunāko informāciju šajā laukā; šī informācija pēc preparāta reģistrācijas ir pieejama arī pārējiem interesentiem.
Uzbūvējot jauno kartupeļu pagrabu, ceram, ka daudz mazāk raižu būs kartupeļu sēklkopības speciālistiem. Lai sagatavotu kvalitatīvu stādāmo materiālu, īpaša uzmanība jāvelta dezinfekcijai un citiem augu aizsardzības un karantīnas pasākumiem, ko jaunajās telpās varam veikt daudz vienkāršāk un precīzāk. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka viss paveikts. Viena no stacijā pagaidām neatrisinātām problēmām ir speciāla laukuma iekārtošana smidzinātāju skalošanai un apkopēm. Kā prasa vides aizsardzības normas, šai vietai jābūt iezīmētai, norobežotai un jānodrošina preparātu atlieku uzkrāšanās saistvielā, lai novērstu to nonākšanu apkārtējā vidē.
Kaut gan selekcijas stacija nav tieša pārtikas produktu ražotāja, tomēr arī mūsu ražošanas procesā kā blakusprodukts rodas preces, kas iekļaujamas pārtikas produktu grupā, un līdz ar to arī mums ir saistoši tie noteikumi, kuru ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Līdz šim tas vairāk attiecās uz pārtikas kartupeļu realizāciju, bet, nākotnē, paplašinot darbību sertificētajās bioloģiskās lauksaimniecības zemēs, saskarsimies ar jaunām un diezgan grūti izpildāmām prasībām. Pašlaik vēl īstas skaidrības šajās lietās nav nedz mums, nedz mūsu kontrolētajiem, jo, kā teikts bioloģiski iegūto produktu apriti reglamentējošajos dokumentos, stingrai kontrolei jāpakļauj visa iegūtā produkcija: gan pārtikai domātā, gan sēkla, ja vien to paredzēts pārdot.

Kāda būs Latvijas šķirņu nākotne
Īpaši svarīgs ir jautājums - kāda būs Latvijas, tai skaitā arī Stendes šķirņu nākotne? Droši vien ar šķirnēm ir tāpat kā ar cilvēkiem – katrai savs liktenis.
Latvijas augu šķirņu katalogā jau šobrīd ir reģistrēts vairāk nekā 50 graudaugu šķirņu. Starp tām ir šķirnes, kas aizņem lielas platības visā valstī, un šķirnes, kuras populāras kādā noteiktā reģionā, kā arī šķirnes, kuras netiek mūsu valstī audzētas. Stendes selekcionāri var būt tikai priecīgi un pateicīgi tiem audzētājiem, kuri mūsu šķirnes atzinuši par savai saimniecībai noderīgām. Ja no miežu un auzu sēklu lauku platībām vairāk nekā 60% lauku tiek audzētas Stendē izveidotās šķirnes, tas ļauj cerēt, ka ir novērtētas gan šo šķirņu labās īpašības, gan atrastas graudu izmantošanas iespējas.
Vai mūs baida konkurence ar Eiropas šķirnēm? Jā un nē. Baida tāpēc, ka tie audzētāji, kuri audzēs savu produkciju eksportam uz citām Eiropas valstīm, būs ļoti atkarīgi no pasūtītāja noteiktajām prasībām, tostarp arī šķirņu izvēlē. Latvijas šķirņu labās īpašības vēl nav iepazītas Eiropā, un pārstrādātāji ne vienmēr ir gatavi eksperimentēt un riskēt. Tātad daudzu audzētāju izvēli par labu kādai šķirnei noteiks tieši realizācijas iespējas.
Tajā pašā laikā varam teikt arī - nē, nebaidāmies, jo mūsu šķirnēm piemīt tas, ko nevar garantēt neviena Eiropas šķirne. Pirmkārt, tā ir piemērotība Latvijas agroekoloģiskajiem apstākļiem. Tikai tās šķirnes, kas veidotas tajā zonā, kur tiks audzētas, spēj nodrošināt videi atbilstošu, augstu ekoloģisko plastiskumu. Un tas nav mazsvarīgi, ja runājam par tādām īpašībām kā ziemcietība, slimību izturība, laba graudu kvalitāte u.c. Liela daļa Latvijas teritorijas šobrīd cenšas pierādīt savu atbilstību mazāk labvēlīgo apvidu statusam. Tam ir pamatots iemesls. Liela daļa saimniecību šajos reģionos nevarēs sacensties graudkopībā ar Zemgales audzētājiem, bet tām labi noderēs tieši vietējās Latvijas šķirnes. Tāpat jāņem vērā, ka viena no ES izvirzītajām prasībām ir labas prakses nosacījumu ievērošana lauksaimnieciskajā ražošanā. Tas nopietni liek domāt par vidi saudzējošu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu - mēslošanas normu un ķīmisko augu aizsardzības pasākumu ierobežošanu. Šādos apstākļos Latvijas vietējās šķirnes ļoti labi spētu izkonkurēt dažu labu ārzemnieci. Nevar nenovērtēt arī bioloģiskās lauksaimniecības perspektīvas gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Arī tā ir joma, kurā svarīgi izmantot šķirnes ar augstu plastiskumu un ģenētiski noteiktu izturību pret dažādiem biotiskiem un abiotiskiem stresa faktoriem. Domāju, ka daudzas Latvijas graudaugu šķirnes varētu būt tam piemērotas. Lai arī pētījumi bioloģiskās lauksaimniecības jomā uzsākti tikai pēdējos trijos gados, pirmie rezultāti ir labi un ļauj cerēt, ka mūsu šķirnes varētu atrast savu vietu arī bioloģiskajās saimniecībās. Iespējams, ne tikai Latvijā.

Darba vides nozīme
Daudzi piekritīs, ka labam uzņēmumam jādomā ne tikai par kvalitatīvas konkurētspējīgas produkcijas iegūšanu, bet arī par sakārtotu darba vidi. Gan zinātniekam, kurš veic pētījumus un rada jaunas šķirnes vai tehnoloģijas, gan laborantam un traktoristam, bez kuru palīdzības to nevarētu paveikt: darba apstākļiem jābūt drošiem un labsajūtu radošiem. Tas noteiks ne tikai darba kvalitāti, bet arī uzņēmuma konkurētspēju darba tirgū. Varam diskutēt, cik ilgam laikam jāpaiet, lai mūsu darbība būtu tik efektīva, ka spēsim nodrošināt Eiropas līmenim atbilstošas algas. Bet tikpat svarīgi, lai darbinieki justu uzņēmuma rūpes par viņu drošību un ērtībām.
Arī selekcijas stacija ir centusies izvērtēt pašreizējo situāciju. Atzinums: šajā jomā, ko reglamentē jaunie darba likumdošanas akti, darāmā vēl ļoti daudz. Tas prasa arī ļoti lielus ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā – apkures, ūdens apgādes un ventilācijas sistēmas darba telpās, piebraucamie ceļi u.c. objekti. To nespēsim segt ar pašu līdzekļiem, ko iegūstam no stacijas saimnieciskās darbības. Tā ir viena no jomām, kurai būtu mērķtiecīgi piesaistīt Eiropas strukturālo fondu līdzekļus.
Esam sagatavojuši jau uzmetumu lielākam projektam. Tomēr pašreizējā situācijā tā realizācijai ir vairāki ierobežojumi. Selekcijas stacijai nav sava īpašuma, tā apsaimnieko valsts mantu un nav tiesīga ieķīlāt šos īpašumus bankas kredītu saņemšanai. Bet, piesakot projektu Eiropas līdzekļu piesaistīšanai, nepieciešamas finansiālas garantijas projekta izpildei. Tā nu esam nonākuši apburtā lokā - teorētiski iespējas ir lielas, bet praktiskā risinājuma pagaidām nav…
Ir daudzas sakārtotas lietas, kas ļaus stacijai labāk pielāgoties jaunajai situācijai valstī. Bet ir arī daudz sarežģījumu, un tiem meklējam risinājumu. Pats galvenais - ir cilvēki un vēlme darboties; tas ļauj cerēt, ka Stendes selekcijas stacija atradīs savu vietu un pastāvēs arī Eiropas Savienībā.