Ražība

Dārzeņkopim jūlijā

Jūlijā vēl turpinās dažu kultūru sēja un stādīšana, intensīvi tiek vākta agro dārzeņu raža, tomēr galvenais darbs ir pamatražas augu kopšana.

Segtajās platībās
Siltumnīcu lielsaimniecībās un dažās vidēja lieluma siltumnīcās jūlijā stāda otrās aprites kultūras – apkurināmajās siltumnīcās tie galvenokārt ir tomāti, neapkurināmajās – gurķi.
Gurķu, it īpaši konservējamo šķirņu (tā dēvēto lauka gurķu), stādīšana vēlāk par mēneša vidu tikpat kā neatmaksājas, jo augiem pietrūkst gaismas un neizdodas iegūt pietiekami augstu ražu. Garaugļu siltumnīcu hibrīdus ar labu miltrasas izturību apkurināmā siltumnīcā var stādīt līdz mēneša beigām.
Arī agri pavasarī siltumnīcā iestādītos kabačus jūlijā ir vērts nomainīt pret konservējamiem gurķiem vai (mēneša beigās) ar otrās aprites kabačiem: tiem būs labs pieprasījums septembra vidū, kad salnas nokaus lauka kabaču ražu.

Atklātā laukā
Atklātā laukā jūlijā līdz 15.-20. jūlijam vēl ir stādāmi rudens ziedkāposti un brokoļi, kā arī kolrābji.
Mēneša otrajā pusē ir jāsēj Pekinas kāposti dēstiem rudens ražas ieguvei (‘Bilko F’, ‘Banko F1’, ‘Vitimo F1’, ‘Storido F1’, ‘Blues F1’, ‘Chorus F1’, ‘Hero F1’, ‘Brocken F1’).
Mēneša sākumā var sēt loku sīpolus (‘Parade’, ‘Savel’, ‘White Lisbon’) novākšanai septembrī (parasti mēdz būt labs pieprasījums un cena).
Vēl var sēt melnos un baltos rutkus – daikonus – rudens ražai (‘Minowase Summer F1’ un ‘Tama Winter’).
Vasaras vidū stādītiem kāpostaugiem pieaug briesmas inficēties ar kāpostu sakņu augoņiem, sevišķi dēstiem ar vaļējo sakņu sistēmu. Arī augoņu inficētā laukā ir iespējams iegūt labu ražu, ja divas nedēļas pirms stādīšanas 10 cm dziļumā iestrādā mēslojumu Perlka 1000 kg/ha. Labāk, ja augsnes virskārta pēc apstrādes ir pietiekami mitra.

Papildmēslošana
Viens no svarīgākajiem darbiem vasaras vidū ir regulāra papildmēslošana. Pēdējos gados finansiālu apsvērumu dēļ daudzi zemnieki samazina pamatmēslojuma devas, tādēļ nepieciešama sistemātiska piebarošana caur lapām. Speciālo mēslojumu klāsts ir pietiekami plašs, sliktākajā gadījumā var izmantot arī šķīstošos kompleksos mēslojumus (piem., kristalonus).
Sīpoliem, gurķiem un tomātiem jūlijā vismaz divas reizes būtu jāiedod caur lapām mēslojums DP-98 neīstās miltrasas un fitoftorozes novēršanai (deva 2 l/ha, apstrādes intervāls 10-12 dienas). Ja šis mēslojums netiek lietots, mēneša sākumā un atkārtoti pēc divām nedēļām gurķi siltumnīcās un atklātā laukā, kā arī sīpoli un puravi profilaktiski jāmiglo ar Ridomil Gold. Apkarot neīsto miltrasu pēc pirmo pazīmju parādīšanās ir ļoti grūti.
Tāpat nedrīkst aizmirst par augu pietiekamu nodrošinājumu ar kalciju, īpaši karstā laikā. Daudzām kultūrām (salātiem, Pekinas kāpostiem un galviņkāpostiem, arī sīpoliem) laikus nenovērsto kalcija trūkumu vēlāk nav iespējams kompensēt (lapu malas iedega salātiem, sausas iekšējās zvīņas sīpolā vai lapas kāposta galviņā neglābjami sabojā preci). Smidzināšanai caur lapām var izmantot gan šķīstošo, gan šķidro kalcija nitrātu, daudzu zemnieku iecienīts ir mēslojums CalMax.
Jūlijā kalcija trūkumu izjūt arī siltumnīcu kultūras, pat tad, ja to regulāri pievieno barības šķīdumam. Tomātiem un paprikas augļiem veidojas sausā galotņu puve, gurķiem deformējas augšējās lapas – tas viss samazina ražu un pazemina tās kvalitāti. Tādēļ karstā laikā profilaktiskas apstrādes caur lapām ar kalcija mēslojumu regulāri jāveic arī siltumnīcās, apstrādājot gan augšējās lapas, gan augļu aizmetņus.
Regulāri vācot gurķu un tomātu ražu siltumnīcās, jāpalielina arī slāpekļa devas papildmēslojumā.
Karstā laikā mikroklimatu siltumnīcās iespējams uzlabot, nobalsinot jumtus un sienas ar krītu vai speciāliem balsināšanas līdzekļiem (Sprayfix vai Whitefix). Par gaismas trūkumu var neraizēties, tās augiem pietiks pat apmākušā laikā.
Augu veidošana siltumnīcās turpinās tāpat, kā tas bija raksturots jūnijā (sk. maija žurnālu Ražība Nr 5), tikai mēneša beigās gurķiem atstāj noražojušās sānvasas, lai augustā būtu augstāka raža. Laikus jāizvāc visi kroplie augļi, lai tie netraucētu kvalitatīvas ražas veidošanos.
Izlīdzinātākus tomātu augļus var panākt, normējot ziedu skaitu ķekarā (saīsinot ķekaru par 1-2 augļaizmetņiem). Tāpat jāpapildina kameņu skaits tomātu siltumnīcās, izliekot jaunus stropus blakus esošajiem.
Viens no svarīgākiem kopšanas darbiem atklātā laukā ir regulāra laistīšana (laistāmās devas sk. maija numurā).
Savukārt siltumnīcās, audzējot augsnē, pārmērīgas laistīšanas dēļ mēdz rasties neparazitārā gurķu vīte. Augi ap dienas vidu novīst, bet no rīta ir veseli un stingri, tomēr ar laiku tie atdzīvojas arvien sliktāk un sliktāk, kamēr visbeidzot aiziet bojā. Augu stāvokli var uzlabot, apberot stublāja lejasdaļu ar svaigu bagātinātu kūdru (aptuveni 5-6 l vienam augam), kurai ir piejaukts preparāts Biomikss vai Previkūrs. Augi ir mazāk jālaista, bet jācenšas uzturēt augstu gaisa mitrumu (apsmidzinot ar ūdeni).

Kaitēkļu apkarošana
Kaitēkļu apkarošana turpinās arī jūlijā. Regulāra lauku apsekošana ļauj savlaikus pamanīt invāzijas sākumu un nenokavēt apstrādi.
Karstā laikā lielākā daļa insekticīdu slikti darbojas, turpretī biopreparāts Bacilons ir īpaši efektīvs tieši karstumā. Balteņu un pūcītes tauriņu lidināšanās virs lauka ir viegli pamanāma, turpretī laputis nereti ievēro tikai tad, kad kāpostu lapas ir ieguvušas sarkanīgu nokrāsu un deformējas. Preparāti ar pieskares iedarbību pret laputīm praktiski nelīdz, jo ir ļoti grūti apsmidzināt zem lapām paslepušos kaitēkļus, savukārt sistēmas iedarbības insekticīds Aktara ir ļoti efektīvs.
Jau divus gadus lielas problēmas puravu laukos rada tripši, sabojājot ne tik daudz ražas lielumu, bet tās kvalitāti. Kaut arī parasti kaitēkļa invāzija sākas no lauka malām, apstrādes tikai pa perimetru palielina tripšu daudzumu lauka vidū. Tādēļ arī šeit ir nepieciešama lauka apsekošana pirms smidzināšanas.
Ja siltumnīcās tīklērces un baltblusiņas tiek apkarotas ar entomofāgu palīdzību, derīgo kūkaiņu skaits ik pa laikam jāpalielina, izlaižot jaunus plēsējus. Nepietiekams entomofāgu skaits ir galvenais zemnieku vilšanās cēlonis. Kaitēkļu apkarošana ar insekticīdiem siltumnīcās ir sarežģīta augstās temperatūras un nepietiekami kvalitatīva miglojuma dēļ.

Ražas novākšana
Turpinās agro galviņkāpostu un ziedkāpostu, burkānu, sīpolu, spinātu, zaļo zirnīšu, salātu, zaļumu, kabaču, gurķu un tomātu novākšana. Dārzeņi pirms realizācijas nereti tiek uzglabāti nepiemērotos apstākļos – nelielās, pārāk siltās un slikti vēdināmās telpās, bieži kopā ar augļiem un pat ziediem. Daudzi dārzeņi ir jutīgi pret etilēnu, kuru izdala ziedi, augļi un ogas, un tādēļ tie ievērojami ātrāk novīst, dzeltē vai pārgatavojas.
Etilēnu izdala: āboli, aprikozes, bumbieri, melones, persiki un plūmes, tomāti, kā arī eksotiskie augļi avokado un kivi.
Pret etilēnu jūtīgi ir: ziedkāposti, pupiņas, visi salāti un zaļie zirnīši, gurķi, galviņkāposti, sīpolloki un burkāni, spināti un kabači. Šo divu grupu produktus nav vēlams uzglabāt vienā telpā. Ja tas tomēr notiek, jutīgie produkti jāapsedz ar polietilēna plēvi.