Ražība

Augsto krūmmelleņu prasības pēc augsnes un mēslojuma

Ar izcilu nozīmi veselības nodrošināšanā Eiropas tirgū ir parādījusies jauna vērtīga kultūra - augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum). Amerikas kontinentā šīs ogas audzēja jau ievērojami senāk. Kanādā arī no zemo krūmmelleņu (Vaccinium angustifolium) dabiskām audzēm atlasīja un pavairoja labākos klonus un ierīkoja plantācijas.
Vācijā augsto krūmmelleņu stādījumu kopplatība ir sasniegusi 1400 ha. Arī Polijā šo kultūru audzē vairāk kā 1000 ha platībā. Nīderlandē, Spānijā un Francijā krūmmellenes ir iestādītas 500-600 ha. No 1993.gada Vācija sāka pētīt, kā nodrošināt šai kultūrai vajadzīgos augšanas apstākļus. Eiropā ir ļoti maz dabisku, krūmmellenēm piemērotu augšanas vietu - skujkoku mežu un purvu augsnes.
Krūmmelleņu audzēšana minerālaugsnēs Vācijā līdz šim ir devusi negatīvu pieredzi. Bijušo augļu dārzu augsnes ir ar zemu humusa saturu un augstu pH. Augsnēm piejauc kūdru un rupjas zāģu skaidas. Vispiemērotākās ir priežu skaidas. Vienam krūmam vajag ap 200-250 l sagatavotas augsnes. Attālumi starp krūmiem rindā atkarībā no šķirnes ir 0,9-1,2 m. Vidējais attālums starp rindām ir 3 m. Uz 1 ha vajag 2780-3700 stādu.
Šķirņu sortiments Eiropas valstīs
Vācijā pirmajos stādījumos līdz 80% aizņēma šķirne "Bluecrop". Tagad šķirņu sortiments ir ievērojami paplašināts un ir arī uzkrāta pieredze. Vācijā tirgus vajadzībām iesaka šādas šķirnes un attiecīgi salīdzināmos daudzumos:
• 10% "Bluetta", "Chippeva";
• 35% "Duke";
• 15% "Spartan", "Reka", "Pum";
• 20% "Bluecrop";
• 10% "Nelson";
• 10% "Darrone", "Elliott".
Tomēr populāras ir arī citas šķirnes, piemēram, "Patriot", "Toro", "Sierra", "Sunrise", "Bluejay". Šķirnes novērtē pēc ziemcietības, ražas un ogu uzglabāšanas ilguma, to izturības transportā, garšas īpašībām un citiem rādītājiem. Polijā katrā reģionā ir iecienītas savas šķirnes. Taču visvairāk izplatītas ir turpmāk minētās augsto krūmmelleņu šķirnes: "Bluecrop", "Duke", "Spartan", "Sunrise", "Berkeley", "Brigita Blue", "Blueray".
Minerālaugsnes izvēle un sagatavošana stādījumu ierīkošanai
Kanādā, atšķirībā no Vācijas, krūmmellenes sekmīgi audzē arī minerālaugsnēs. Galvenais ir augsnes aktīvā reakcija - pH/KCl 4,5-5,0. Ja pH/KCl sasniedz 5,2, tad vajadzēs lietot dzelzs helatu augu piebarošanai caur lapām. Ja pH/KCl ir zemāka par 4,2, vajadzēs papildus lietot kalciju saturošu mēslojumu, lai novērstu tā deficītu.
Ļoti svarīgs rādītājs krūmmelleņu sekmīgai audzēšanai minerālaugsnē ir mangāna saturs. Ja mangāna daudzums augsnē pārsniedz 30 mg/l, tad tā šai kultūrai nav piemērota. Vēlams būtu Mn saturs ne vairāk kā 20 mg/l. Skābā vidē Mn ir reducētā divvērtīgā formā, labi šķīstošs un viegli uzņemams saknēs līdz toksiskam daudzumam. Pārbagāti uzņemtais mangāns izraisa augu saindēšanos un to bojāeju. Galvenais Mn avots ir kūtsmēsli. Vēl toksikozi veicina augsts Mn saturs laistāmā ūdenī un minerālmēslos.
Par mangāna saturu un augsnes pH ir jāpārliecinās jau pirms stādīšanas. Augsnes aktīvo reakciju var paskābināt ar augsto purvu sūnu kūdru vai citiem materiāliem, bet mangāna saturu samazināt nav iespējams. Vienīgi var piebremzēt tā uzņemšanu saknēs, attiecīgi palielinot dzelzs, vara, cinka un molibdēna daudzumu augsnē līdz optimuma augstākajai robežai. Vienlaikus arī augsnes pH/KCl jānotur robežās 5,0-5,2. Turklāt slāpekļa apgādei jābūt optimālai, lai veicinātu krūmu augšanu un mangāna sadalījumu uz lielāku auga masu.
Ļoti būtiska ir drenāža un augsnes dziļirdināšana. Krūmmelleņu saknēm vajadzīga laba ūdens un gaisa apgāde. Tādēļ augsnē jābūt pietiekami augstam humusa saturam. Noderīgas ir mālsmilts augsnes ar labu struktūru vai arī smilts augsnes ar ievērojamu organiskās vielas saturu. Laukā ir jāiznīcina visas nezāles, un tam jāļauj vienu sezonu nostāvēties papuvē.
Stādījumu rindās 80 cm platumā un 25-30 cm dziļumā augsni sajauc ar rupju skābu kūdru un rupjām priežu skaidām tilpuma attiecībās 1:1:1 vai citādās pēc vajadzības. Var izmantot arī tikai augsto purvu kūdru 1/3 un 2/3 augsni. Nekādā ziņā nedrīkst izmantot smalkās zāģu skaidas, kas izraisa augsnes sablīvēšanos, vai skujkoku mizas, kas rada mangāna toksikozi.
Krūmmelleņu audzēšana izmantotos sūnu purvos
Krūmmellenes var sekmīgi audzēt arī noraktos augstos purvos. Pēc kūdras ieguves purva rekultivācijai vēl atstāj ap 50 cm kūdras. Galvenais ir nosacījums, lai darbotos meliorācija un stādījumu vietās neuzkrātos lieks ūdens. Tas var izraisīt sakņu izslīkšanu un krūmu bojāeju. Vienlaikus jānodrošina arī laistīšana, lai veģetācijas periodā augi neciestu no mitruma trūkuma.
Veiksmīga krūmmelleņu audzēšana ir atkarīga no sakņu apgādes ar kalciju. To var nodrošināt divējādi. Ar kūdras kaļķošanu līdz pH/KCl 4,5 vai arī veicot kūdras purva ķīmisko meliorāciju ar ģipsi. Ģipšošana neizmaina kūdras purva skābumu, bet nodrošina sakņu apgādi ar kalciju. Ģipsis jālieto visā platībā un optimālā deva 5-6 t/ha.
Vēl sūnu purvos pavasarī ir problēma ar kūdras nevienādu iesilšanu. Tādēļ melleņu krūmiem var pietrūkt ūdens un tie var izkalst. Purvā tumšās kūdras virsējais slānis ātri iesilst, bet kūdra slikti vada siltumu un zemāk sakņu zonā tā var būt vēl sasalusi. Krūma virszemes daļa sasilst un sāk zaudēt mitrumu, bet saknes nespēj no sasaluma piegādāt ūdeni. Tādēļ laistīšanas caurules jānovieto diezgan sekli, lai sasalušo kūdru varētu atkausēt ar laistīšanu.
Krūmmelleņu laistīšanai ūdenskrātuvi vislabāk ierīkot tieši purvā. Tajā ūdens parasti ir ar skābu reakciju - pH 4,0-5,0 un zema ir arī izšķīdušo sāļu kopējā koncentrācija - EC 0,05-0,20 mS/cm (milisīmensi).
Krūmmelleņu minerālās barošanās kompleksā diagnostika
Augsnes vai kūdras analīze
Augsnes paraugi jāpaņem un jāizanalizē vēl pirms plantācijas ierīkošanas. Tas palīdzēs noteikt, vai ir nepieciešami lielāki augsnes ielabošanas darbi. Piemēram, augsnes pH var būt pārāk augsta optimālai krūmmelleņu augšanai. Lai pazeminātu augsnes pH, ir nepieciešams vēl pirms stādīšanas lietot skābu kūdru vai skujkoku zāģu skaidas. ASV augsnes paskābināšanai pielieto arī koloidālo vai pulverveidīgo sēru.
Lai nodrošinātu augu apgādi ar kalciju, skābos kūdras purvos pirms stādīšanas savlaikus jāiedod ģipsis, kaļķakmens vai dolomītu milti. Kūdras vai augsnes aktīvo reakciju - pH skaitļos vislabāk ir noteikt 1 molārā KCl izvilkumā. Barības elementu saturu audzējamā vidē LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorija nosaka 1 molārā HCl izvilkumā pēc tilpumattiecības 1:5. Sevišķa nozīme ir augsnes vai kūdras pH monitoringam arī pēc stādījuma ierīkošanas. Noņemot paraugus krūmmelleņu plantācijā, jāatceras, ka augsnes pH līmenis dažādās lauka vietās var būt atšķirīgs. Tuvāk krūmiem - slāpekļa mēslojuma pielietošanas vietās pH būs skābāks nekā starp rindām.
Krūmmelleņu normālai augšanai ir nepieciešami 12 barības elementi. Seši makroelementi - slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs un sērs tiek izmantoti lielākos daudzumos nekā mikroelementi - dzelzs, mangāns, cinks, varš, bors un molibdēns.
Ja krūmmelleņu laukā ir kāda platība ar problēmām, tad no tās jāpaņem atsevišķs paraugs. Atsevišķs paraugs jāpaņem arī no platības, kur augi aug normāli. ASV un Kanādā uzskata, ka augsnes analīzes nav piemērotas slāpekļa noteikšanai. Vislabākais veids, kā noteikt slāpekļa apgādes līmeni, ir novērot veģetatīvo augšanu un ogu ražošanu, kā arī ar lapu analīzi.

Lapu analīze
Lai iegūtu iespējamo maksimālo ražu, vitāli nozīmīga ir sabalansēta augu barība. Lai krūmmellenes augtu un attīstītos, tām jāsaņem vajadzīgie barības elementi noteiktā daudzumā un attiecībās. Jebkura elementa trūkuma dēļ raža var samazināties.
Vizuāli barības elementa deficīta pazīmes pirms ražas novākšanas var neparādīties, kaut gan ražas lielums un kvalitāte jau ievērojami ir samazinājusies. Vairums gadījumu, kad neparādās vizuālās deficīta pazīmes, vēl nenozīmē, ka augu minerālās barošanās apstākļi ir atbilstoši. "Slēptais bads" parasti ietekmē ražas kvalitāti, pirms parādās vizuāli redzamas barības elementu trūkuma pazīmes.
Lapu analīzes ir svarīgs mēslošanas programmas sekmīguma novērtējums. Tās parāda visu faktoru savstarpējās iedarbības ietekmi uz augu augšanu un attīstību. Tās papildina augsnes analīzes rezultātus un parāda, kurus elementus augs ir spējis uzņemt. Savukārt augsnes analīze ir ļoti svarīga, lai noteiktu pH, EC, barības elementu satura līmeni u.c., lai agri pavasarī varētu noteikt mēslošanas vajadzību.
Lapu analīze veģetācijas periodā parāda, kuru barības elementu uzņemšana no augsnes ir traucēta.
1. Vēss, mitrs laiks samazina P, N, Mg, Zn pieejamību augiem.
2. Pārbagāti nokrišņi izskalo no vieglām augsnēm anjonus: nitrātus, sulfātus, bora anjonus u.c.
3. Barības elementu kustīgumu augsnē ietekmē tās temperatūra, redokspotenciāls u.c.
4. Viena vai vairāku elementu pārbagātība augsnē ietekmē citu elementu uzņemšanu.
Tādi mikroelementi kā varš, bors, cinks vai molibdēns ir vajadzīgi nesalīdzināmi mazāk kā slāpeklis, fosfors, kālijs vai kalcijs; bet tādēļ nedrīkst noniecināt to nozīmi ražas lieluma un kvalitātes nodrošināšanā. Nepareizi ir domāt, ka mikroelementiem nav sevišķas nozīmes augu dzīvē un bez tiem var arī iztikt. Mikroelementu piedošana caur lapām var ātri un efektīvi likvidēt to deficītu augiem un nodrošināt augstu ražu un labu kvalitāti.
1. Augsnē iedotie mikroelementi var tajā saistīties grūti šķīstošos savienojumos.
2. Caur lapām iedotie iedarbojas nekavējoties.
3. Caur lapām iespējams precīzi dozēt mikroelementu daudzumu.
4. Viegli izstrādāt mikroelementu mēslošanas programmu.
5. Mēslojums caur lapām papildina augsnes mēslošanas programmu.
Krūmmellenēm lapu paraugus ievāc no jūlija beigām līdz augusta vidum. Ņem piecas lapas no katra krūma, bet tā, lai katrā paraugā būtu minimāli 50 lapu. Katrai šķirnei noņem savu paraugu. Paraugam jāsavāc visjaunākās pilnībā izaugušās lapas no ogas ražojošiem dzinumiem. Bieži vien ir lietderīgi paņemt vienu paraugu no nevesela krūma, bet otru - no šķietami vesela. Lapas noskalo tekošā ūdenī un ātri apžāvē.